Latvijas zinātnieki aicina atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu (1)

Vēstulē, ko parakstījuši 36 Latvijas zinātnieki, deputāti tiek aicināti atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) ierosināto likumprojektu par Dabas atjaunošanas regulu un jūlijā gaidāmajā balsojumā balsot par tās pieņemšanu.

Plenārsēde notiks trešdien, 12.jūlijā.

Zinātnieki uzsver, ka dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmiskā piesārņojuma mazināšana, ir būtiski svarīga pārtikas drošības uzlabošanā un ilgtermiņa ražošanas nodrošināšanā. Lielākie draudi pārtikas drošībai ir saistīti ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības, un līdz ar to arī ekosistēmu, pakalpojumu zudumu.

"Nerisinot ar bioloģiskās daudzveidības zudumu saistītos pārtikas apgādes izaicinājumus, nākotnē globāli saskarsimies ar pārtikas trūkumu un augstām pārtikas cenām," teikts vēstulē.

Tāpat zinātnieki vēstulē norāda, ka, pasargājot un atjaunojot bioloģiski daudzveidīgus mežus un purvus, tiek veicināta oglekļa piesaiste un mazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas un to negatīvo ietekmi uz cilvēku dzīvi. Tāpat, ierobežojot klimata pārmaiņas, tiek samazināts arī ekstrēmu plūdu un sausumu palielināšanās nākotnē.

Zinātnieki arī uzsver, ka, ņemot vērā visus izdevumus visām iesaistītajām pusēm, ieguvumi no dabas atjaunošanas būtiski pārsniedz izdevumus.

"Globālā mērogā finansējuma trūkums bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai ir aptuveni 720-960 miljardi ASV dolāru gadā, savukārt bioloģiskās daudzveidības ekosistēmu pakalpojumi tiek novērtēti 125-140 triljonu ASV dolāru apmērā gadā," teikts vēstulē.

Vēstulē zinātnieki arī vērš uzmanību uz Latvijas dabas kritisko stāvokli, norādot, ka dabas skaitīšanas rezultāti, kuri tika publiskoti 2023.gada maijā, liecina, ka Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi un tikai nepilnu 1% Latvijas teritorijas klāj bioloģiski vērtīgi zālāji. Vienlaikus gan lauku putnu indekss, gan meža putnu indekss uzrāda samazinājumu, bet no visiem Latvijā sastopamajiem Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopiem labvēlīgā stāvoklī ir tikai 10% biotopu, kamēr 83% biotopu ir nelabvēlīgā stāvoklī.

Vēstulē zinātnieki pauž gatavību, tālākai zinātnē balstītai diskusijai un detāliem skaidrojumiem un pamatojumiem.