ASV kāds laimīgais kukurūzas laukā atradis zelta čupu (1)

Atrastās zelta un sudraba monētas kaltas starp 1840. un 1863. gadu. Precīza vieta, kur tās tika atrastas, gan pagaidām plašākai sabiedrībai nav atklāta. Īsajā video vīrietis, kurš monētas atrada, anonīmi stāsta, ka “tā ir trakākā lieta, kas piedzīvota”.

95% atraduma sastāv no zelta dolāriem, bet pārējie 5% ir 10 un 20 dolāru monētas. Retākās ir 1863. gadā kaltas vienas unces 20 dolāru monētas, ko vienu pašu iespējams izsolīt par sešciparu skaitli. Atrastajā zelta čupā tādas ir 18.

VIDEO: ZELTA ČUPA KUKURŪZAS LAUKĀ

Potenciāli vērtīgāk gan ir tas, ko šis atradums mums var pavēstīt par Amerikas vēsturi toreiz tik juceklīgajos laikos. Arheologs Raiens Maknats, kurš dzirdējis par atradumu, tomēr pats savām acīm to vēl nebija redzējis, izdevumam “Live Science” stāstīja, ka, ņemot vērā laika periodu un vietu Kentuki, kas tolaik bija neitrāls štats, ir iespējams spriest, ka zelts aprakts konfederātu ģenerāļa Džona Hanta Morgana sirojumu laikā no 1863. gada jūnija līdz jūlijam.

Baumo, ka daudzi Kentuki bagātnieki apraka ievērojamas naudas summas, lai tās nenonāktu Konfederācijas nagos. Piemēram, Džeimss Langstafs atstāja vēstuli, kurā apgalvoja, ka tur un tur apracis 20 tūkstošus dolāru, savukārt Viljams Petits apracis zelta monētas 80 tūkstošu dolāru vērtībā. Tiesa, šie dārgumi pagaidām nav atrasti.

Lielākā daļa vēstures artefaktu, kas atrasti privātīpašumos, tiek savākti un nonāk tirgū bez arheologu līdzdalības.

“Šo informācijas trūkumu es uzskatu par īpaši sāpīgu. Monētu krājumos var atrast ļoti vērtīgu informāciju par cilvēku, kurš tās krājis,” teica Maknats.

ASV privātīpašumos atrastie vēsturiskie artefakti nav obligāti jāatrāda arheologiem, kuri uzskata, ka ir ļoti svarīgi atradumus pētīt, lai iemācītos daudz jauna par nācijas vēsturi.