Lauksaimnieki iestājas pret Dabas atjaunošanas regulu (4)

Lauksaimnieku NVO uzsver, ka priekšlikumos iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo ir izstrādātas vispārīgi un kopumā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, neskatoties uz katras valsts individuālo un atšķirīgo situāciju vidē.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver, ka dabas aizsardzība un saglabāšana ir jāīsteno ar atbilstošiem instrumentiem, pilnvērtīgi izvērtējot faktisko situāciju un visus ietekmējošos faktorus, lai izpildāmo prasību pamatojums un sasniedzamais rezultāts atbilstu valsts nacionālajām vajadzībām un mērķiem.

"Aicinām EP deputātus neatbalstīt priekšlikumu virzību regulai par dabas atjaunošanu tālāku virzību pirms nav adekvāti, padziļināti izvērtēta priekšlikumu ekonomiskā, sociālā un finansiālā ietekme uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem dalībvalstīs, kā arī ietekme uz pārtikas nodrošinājumu," norāda Gūtmanis.

Vienlaikus lauksaimniecības NVO pārstāvji atzīmē, ka Latvija atbalsta priekšlikuma galveno mērķi - uzlabot sugu, dzīvotņu un ekosistēmu stāvokli, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, klimata un cilvēku labā, bet EK sagatavotā regulas priekšlikumā izvirzītie dabas atjaunošanas mērķi un to sasniegšanas termiņi ir ambiciozi, nesamērīgi un dārgi, kas būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo nozaru attīstību.

Latvija lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 30% kopējās zemes platības, kas ir viens no zemākajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvariem ES. Vienlaikus Latvija ir viena no retajām dalībvalstīm ar augstāko organisko augšņu platību īpatsvaru valsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju struktūrā, skaidro lauksaimnieki, norādot, ka regulas priekšlikums fokusējas uz vides stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu ES un tās dalībvalstīs, bet ir svarīgi ņemt vērā arī aktuālos procesus ES un pasaulē, tostarp kara Ukrainā radīto ES enerģētisko krīzi un ietekmi uz globālo pārtikas pieejamību.

"Īstenojot darbības dabas aizsardzības virzienā nav pieļaujama pārtikas ražošanas samazināšanās, gan teritoriālā apjomā, gan kopējā vērtībā", teikts vēstulē.

Lauksaimnieku NVO uzver, ka pārtikas nodrošināšana ir nacionālās drošības jautājums katrai dalībvalstij un ES kopumā. Turklāt EK nav veikusi visaptverošu ietekmes novērtējumu, tādēļ nav informācijas, kas notiks, ja regula tiks apstiprināta.

Tāpat nozares pārstāvji pauž satraukumu, ka regula šī brīža redakcijā liecina, ka ES pārvaldes institūcijas vēlas lemt par zemes izmantošanu tās īpašnieka vietā, kā arī paredz appludināt būtiskas Latvijas zemes platības.

"Mūsu ieskatā Eiropas Komisija ir pārkāpusi jebkādas saprāta normas. Regula paredz, ka nāksies appludināt, jeb "Atgriezt dabīgos hidroloģisko procesus" organiskajās augsnēs," teic "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš

Viņš norāda, ka Latvija gadu desmitiem ir investējusi miljonus meliorācijas sistēmu ierīkošanā, lai padarītu zemi saimnieciski derīgu, bet EK ieskatā sistēmas jārok ārā un zeme jāappludina.

"Diez vai kāds aizdomājas, ka meliorācijas sistēmas ir saistītas, un izrokot vienu tās posmu, citur var applūst ceļi, skolas, privātmājas. Šī regula ir nepārdomāta, sasteigta, un faktiski sāk atcelt zemes īpašnieka tiesības izmantot zemi pēc saviem ieskatiem," uzsver Lazdiņš.

Tāpat organizāciju pārstāvji vērš uzmanību, ka kā Latvija arī EP Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības un Vides komitejas uzsvērušas nesamērīgās prasības, un to, ka nav veikts adekvāts visaptverošs ietekmes novērtējums uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm un pārtikas nodrošinājumu, un ir noraidījušas priekšlikuma tālāku virzību.

Jau ziņots, ka 36 Latvijas zinātnieki atklātā vēstulē aicina Latvijas EP deputātus Dabas atjaunošanas regulu atbalstīt.

Zinātnieki uzsver, ka dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmiskā piesārņojuma mazināšana, ir būtiski svarīga pārtikas drošības uzlabošanā un ilgtermiņa ražošanas nodrošināšanā. Lielākie draudi pārtikas drošībai ir saistīti ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības, un līdz ar to arī ekosistēmu, pakalpojumu zudumu.