Latvijas vides nevalstiskās organizācijas aicina eiroparlamentāriešus atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu

Vides organizācijas aicina EP Latvijas deputātus balsot pret Dabas atjaunošanas regulas likumprojekta noraidīšanu, kā arī neatbalstīt grozījumus, kas būtiski maina Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto priekšlikumu.

LDF vērtējumā, Dabas atjaunošanas regulas Zviedrijas prezidentūras izstrādātā kompromisa versija ir guvusi atbalstu EP, jo par to 21.jūnijā nobalsoja pārliecinošs vairākums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vides ministru, tādējādi paužot konceptuālu atbalstu šim likumprojektam.

Dabas atjaunošanas regulas izvirzītie mērķi izriet no politiskās apņemšanās, kuru ES valstis ir iepriekš izvirzījušas un par kurām vienojušās tādos politikas plānošanas dokumentos kā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ES Meža stratēģija 2030.gadam un ES stratēģija "No lauka līdz galdam", kā arī Putnu direktīvā un Biotopu direktīvā. Dabas atjaunošanas regula ir nākamais solis šo mērķu īstenošanā.

Brizga-Kalniņa vērtē, ka dabas atjaunošanas regulā ir skaidras atsauces uz citiem ES vides normatīvajiem aktiem. Tajā ietvertie mērķi papildinot un integrējot Biotopu direktīvā, Putnu direktīvā, Ūdeņu struktūrdirektīvā un citos ES likumdošanas aktos iekļautos mērķus.

LDF uzskata, ka regula būs labs instruments šo mērķu reālai sasniegšanai, piemēram, Biotopu direktīva nosaka par pienākumu dalībvalstīm uzturēt labu ES aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli, tomēr no visiem Latvijā sastopamajiem ES nozīmes biotopiem labvēlīgā stāvoklī ir tikai 10% biotopu, kamēr 83% biotopu ir nelabvēlīgā stāvoklī. Skaidri redzams, ka nepieciešama daudz apņēmīgāka rīcība reālai šo mērķu izpildei, uzsver Latvijas vides organizācijas.

Attiecībā uz kritiku par Dabas atjaunošanas regulas radītajiem riskiem pārtikas drošībai, vides organizācijas akcentē, ka bez kvalitatīva dabas stāvokļa nebūs nākotnes lauksaimnieciskajā ražošanā. Galvenie apdraudējumi pārtikas drošībai esot saistīti tieši ar klimata pārmaiņām, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudumu, piemēram, apputeksnēšanas, kaitēkļu kontroles un augsnes kvalitātes. Dabas atjaunošana stimulēs ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu attīstību, veicinot lauksaimniecības ainavu funkcionālo daudzveidību un tādas ainavas un veģetācijas veidošanu, kas stabilizē mikroklimatu, veicina kaitēkļu kontroli un samazina augsnes eroziju.

Vides organizāciju ieskatā, Dabas atjaunošanas regulai ir liels potenciāls veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu attīstību. "Nenoliedzami, ka daļai lauksaimnieku būs jāuzlabo savas saimniekošanas prakses - lielākajai daļai saimniecību regulas ieviešana nozīmēs pasākumus, kas galvenokārt vērsti uz augsnes veselības uzlabošanu, tostarp erozijas mazināšanu, kā arī augstas dabas vērtības ainavas elementu ieviešanu 10% savu lauksaimniecības zemju, kas jau tagad ir ierasta prakse daudzās lauku saimniecībās," klāsta LDF.

LDF domā, ka Dabas atjaunošanas regula veicinās arī palieņu, purvu un citu mitrāju atjaunošanu, mazinot gan plūdu, gan ekstrēma sausuma riskus, kas kļūst aizvien aktuālāk arī Latvijā. Regula nodrošinās to, ka dalībvalstis stiprinās atbalstu lauksaimniekiem, kas apsaimnieko un atjauno šīs vērtīgās ekosistēmas. Jāatzīmē, ka attiecībā uz palienēm, purviem un citiem mitrājiem, hidroloģiskā režīma atjaunošana pat pie maksimālās programmas Latvijā skar tikai niecīgu daļu lauksaimniecības zemju.

Nereti izskan pārmetumi, ka Dabas atjaunošanas regula virza mežsaimniecību, lauksaimniecību un zivsaimniecību pēckara zemes lietojuma pārvaldībā. Vides organizācijas uzsver, ka Dabas atjaunošanas regulā paustais nodrošina tieši pretēju virzību - pārdomātu, efektīvu, racionālu daudzmērķu zemes lietojumu, tajā beidzot integrējot arī dabas daudzveidības uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamās kvalitātes.

Pašlaik Latvija pēc Vides novērtējuma indeksa (Environment Performance Index (EPI)) meža pārvaldības indikatora Koku seguma zaudējuma ieņem 148.vietu no 161 aplūkotās valsts, klāsta LDF. Vairāk nekā desmit ES dalībvalstis ir novērtējuma otrajā simtā. Dabas atjaunošanas regula pieprasa ne tikai uzturēt bioloģiski augstvērtīgas teritorijas mežos, bet arī attīstīt dabai draudzīgāku ikdienas mežsaimniecības praksi ar konkrētiem izvērtējuma raksturlielumiem. Tāpat EPI norāda uz mitrzemju būtisku samazinājumu daudzās ES dalībvalstīs.

Aicinājumu parakstījuši Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Andrejs Briedis, biedrības "Zaļā brīvība" valdes loceklis Valters Kinna, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis.