Bioloģiskie lauksaimnieki un biškopji atbalsta Dabas atjaunošanas regulu (3)

Tādējādi trīs nevalstiskās organizācijas norobežojušās no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izplatītā paziņojuma, kurā aicināts noraidīt regulu.

LBLA norāda, ka, skatoties īstermiņā, var šķist, ka ieguldījumi vidē un dabas atjaunošanā var kavēt pārtikas industrijas attīstību, bet, domājot par sabiedrības nodrošinājumu ar pārtiku ilgtermiņā, kas ir būtisks nacionālās drošības elements Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā, atbildi sniedzot dabas risinājumos bāzēta lauksaimniecības prakse.

"Tikpat būtiska ir veselīgas dzīvestelpas saglabāšana un atjaunošana lauku apvidu iedzīvotājiem un pašiem lauksaimniekiem," teikts vēstulē.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka dabas atjaunošanai un no tās izrietošajai ekosistēmas veselībai ir fundamentāla nozīme, lai nākotnē nesamazinātos pārtikas pieejamība.

LBLA, LZF un LBB ieskatā bioloģiskās daudzveidības stāvokļa izmaiņas ir cieši saistītas ar iespējām vispār turpināt ražot pārtiku. Pārtikas ražošanai attālinoties no dabas, jau patlaban saasinājušās problēmas ar lauksaimniecības radīto piesārņojumu, un lauksaimnieku nespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšoties gadu no gada. Tāpat būtisks esot jautājums par pārtikas saikni ar sabiedrības veselību.

Organizācijas uzsver, ka, lai situāciju neturpinātu pasliktināties, jārīkojas nekavējoties.

Jau ziņots, ka nevalstisko organizāciju (NVO) un profesionāļu starpā novērojams dalīts viedoklis par Dabas atjaunošanas regulu. Vairākas organizācijas nosūtījušas vēstules EP deputātiem, tostarp zinātnieki un Latvijas vides NVO aicināja regulu atbalstīt, bet 17 lauksaimniecības NVO savā vēstulē aicina deputātus regulu neatbalstīt.

Lauksaimnieku NVO uzsver, ka priekšlikumos iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo ir izstrādātas vispārīgi un kopumā visām ES dalībvalstīm, neskatoties uz katras valsts individuālo un atšķirīgo situāciju vidē.

Zinātnieki uzsver, ka dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmiskā piesārņojuma mazināšana ir būtiski svarīga pārtikas drošības uzlabošanā un ilgtermiņa ražošanas nodrošināšanā. Lielākie draudi pārtikas drošībai esot saistīti ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības, un līdz ar to arī ekosistēmu, pakalpojumu zudumu.

Savukārt Latvijas Dabas fonda pārstāvji uzskata, ka regula būs labs instruments ES vides mērķu reālai sasniegšanai, piemēram, Biotopu direktīva nosaka par pienākumu dalībvalstīm uzturēt labu ES aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli, tomēr no visiem Latvijā sastopamajiem ES nozīmes biotopiem labvēlīgā stāvoklī ir tikai 10% biotopu, kamēr 83% biotopu ir nelabvēlīgā stāvoklī.

Attiecībā uz kritiku par Dabas atjaunošanas regulas radītajiem riskiem pārtikas drošībai, vides organizācijas akcentē, ka bez kvalitatīva dabas stāvokļa nebūs nākotnes lauksaimnieciskajā ražošanā.

EP plenārsēde notiks trešdien, 12.jūlijā.