Pabriks: Latvija ir izvirzījusies priekšgalā Baltijā attiecībā uz sabiedroto klātbūtnes paplašināšanu (1)

Kopējās NATO aizsardzības stiprināšanai Zviedrijai būtu jādislocē Latvijā savs mehanizētais bataljons, kas darbotos Kanādas vadīto starptautisko spēku sastāvā, otrdien publicētā ziņojumā rekomendē Zviedrijas ārlietu un drošības politikas domnīca "Zviedrijas Brīvās pasaules forums" ("Frivärld").

Pabriks, komentējot minēto, norādīja, ka Latvija ir izvirzījusies priekšgalā starp Baltijas valstīm attiecībā uz paveikto sabiedroto klātbūtnes paplašināšanā, un nedēļas nogalē parakstītā "ceļa karte" par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim ir tam apliecinājums.

Pabrikam vēl esot aizsardzības ministram, Latvija uzsāka sarunas ar Somiju un Zviedriju par šo valstu vienību iespējamo klātbūtni Latvijā. To Pabriks arī savulaik minējis Kanādas kolēģei.

"Zviedrijas un Somijas armijas vienību izvietošana Latvijā būtu labi, pareizi un gudri. Jo tiklīdz abas valstis ir NATO, mēs veidojam kopīgus plānus un esam priekšpozīcijā vispār šim reģionam," uzsvēra Pabriks.

Pabriks atgādināja, ka no 2024.gada vidus Dānija uz Latviju nosūtīs vienu Dānijas bruņoto spēku karavīru bataljonu. Paredzēts, ka vienības izvietošana notiks uz rotācijas principiem, bet Dānija šo rotāciju veiks tikai uz pusgadu.

Lai Kanādas vadītā brigāde būtu piepildīta, viens no variantiem, Pabrika ieskatā, būtu tāds, ka Zviedrija varētu šo rotāciju veikt kopā ar Dāniju. "Pusgadu - Dānija, pusgadu - Zviedrija, līdz ar to brigāde darbotos un būtu atsvars Latvijas bruņotajiem spēkiem," uzsvēra Pabriks.

Attiecībā uz Somijas iespējamo klātbūtni, Pabrika ieskatā, būtu lietderīgi, ja somi nosūtītu artilērijas spēkus, jo šī joma ziemeļu kaimiņiem ir ļoti labi attīstīta.

"Abu valstu potenciālā klātbūtne Latvijā ir svarīga, turklāt tas būtu veids, kā palīdzētu Kanādai izveidot pilnu brigādi, jo NATO valstīm kopumā trūkst resursu," uzsvēra ministrs.

Gaidot potenciāli iespējamos lēmumus par Zviedrijas un Somijas spēku izvietošanu Latvijā, Pabriks norādīja, ka Latvijai jāturpina pildīt savi mājasdarbi, proti, pilnveidot militāro infrastruktūru un attīstīt industriju.

Minētās domnīcas eksperti arī rekomendējuši Ziemeļvalstu spēku vadību nesašķelt un nodot tos visus kopā Norfolkas štāba pakļautībā ASV, kas patlaban atbild par Arktikas un Ziemeļatlantijas reģionu, ietverot Grenlandi un Norvēģiju, nevis NATO Apvienoto spēku pavēlniecībai Brunsumā, Nīderlandē, kuras pārziņā ir kontinentālā Eiropa, ieskaitot Dāniju un Somiju. Tā kā Arktika un Baltijas jūra ir operatīvā zona ar savstarpēju atkarību, pēc pētnieku domām, ir priekšrocības, ja arī Baltijas valstis paliek kopā ar Ziemeļvalstīm.

Komentējot minēto, Pabriks norādīja, ka pats svarīgākais, lai starp NATO sabiedrotajiem ir kopīga plānošana. "Vai tas ir vienā, vai otrā štābā, tas ir cits jautājums. Svarīgi, lai šī plānošana nebūtu sašķelta," piebilda Pabriks.