Lai Kanādas vadītā brigāde būtu piepildīta, viens no variantiem, Pabrika ieskatā, būtu tāds, ka Zviedrija varētu šo rotāciju veikt kopā ar Dāniju. "Pusgadu - Dānija, pusgadu - Zviedrija, līdz ar to brigāde darbotos un būtu atsvars Latvijas bruņotajiem spēkiem," uzsvēra Pabriks.
Attiecībā uz Somijas iespējamo klātbūtni, Pabrika ieskatā, būtu lietderīgi, ja somi nosūtītu artilērijas spēkus, jo šī joma ziemeļu kaimiņiem ir ļoti labi attīstīta.
"Abu valstu potenciālā klātbūtne Latvijā ir svarīga, turklāt tas būtu veids, kā palīdzētu Kanādai izveidot pilnu brigādi, jo NATO valstīm kopumā trūkst resursu," uzsvēra ministrs.
Gaidot potenciāli iespējamos lēmumus par Zviedrijas un Somijas spēku izvietošanu Latvijā, Pabriks norādīja, ka Latvijai jāturpina pildīt savi mājasdarbi, proti, pilnveidot militāro infrastruktūru un attīstīt industriju.
Minētās domnīcas eksperti arī rekomendējuši Ziemeļvalstu spēku vadību nesašķelt un nodot tos visus kopā Norfolkas štāba pakļautībā ASV, kas patlaban atbild par Arktikas un Ziemeļatlantijas reģionu, ietverot Grenlandi un Norvēģiju, nevis NATO Apvienoto spēku pavēlniecībai Brunsumā, Nīderlandē, kuras pārziņā ir kontinentālā Eiropa, ieskaitot Dāniju un Somiju. Tā kā Arktika un Baltijas jūra ir operatīvā zona ar savstarpēju atkarību, pēc pētnieku domām, ir priekšrocības, ja arī Baltijas valstis paliek kopā ar Ziemeļvalstīm.
Komentējot minēto, Pabriks norādīja, ka pats svarīgākais, lai starp NATO sabiedrotajiem ir kopīga plānošana. "Vai tas ir vienā, vai otrā štābā, tas ir cits jautājums. Svarīgi, lai šī plānošana nebūtu sašķelta," piebilda Pabriks.