"Mēs vienmēr esam bijuši tie, kas atbalsta Ukrainu visvairāk un kas vienmēr stingri iestājas par Ukrainu, bet jāsaka, tas bija kopīgs NATO dalībvalstu lēmums. Viļņas samitā Ukrainas atbalstam ir izdarīts daudz vairāk, nekā pirms samita," sacīja Mūrniece.
Viņa norādīja, ka bez NATO ir arī citi formāti, piemēram, tā dēvētais Ramšteinas formāts. Valstis sūta militāro palīdzību. Ja pirms gada vēl runāja, vai drīkst ar ķiverēm atbalstīt Ukrainas armiju un vai tā nebūs situācijas eskalācija, tad drīz vien tika nodibināta tanku koalīcija, iznīcinātāju F-16 koalīcija, un šis darbs turpinās, piemēram, ir paziņots, ka Ukrainai piegādās kasešu munīciju.
"Soļi tiek sperti viens pēc otra. Jā, mēs visi gribam mieru, mēs jūtam līdzi Ukrainai, mēs saprotam tās sāpes un ciešanas, kurām Ukraina iet cauri. Es augstu vērtēju Latvijas sabiedrības atbalstu Ukrainai. Patiešām ir izdarīts daudz, bet tad mēs saprotam, ka varam vēl vairāk," sacīja aizsardzības ministre.
Runājot par aizsardzības palīdzību Ukrainai, Mūrniece akcentēja, ka Latvija patlaban koncentrējas uz to, ko Ukraina lūdz, - uz karavīru apmācībām. Salīdzinot ar citām valstīm, kurām ir nesalīdzināmi lielāki militārie resursi un spējas, Latvija ir apņēmusies šogad apmācīt 3000 karavīru, kas pārspēj to, ko var izdarīt citi.