Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Latvijas Ornitoloģijas biedrība: Konservatīvie un labējie politiķi pret Dabas atjaunošanas aktu izvērsa dezinformācijas kampaņu

Balto stārķu ligzda uz elektrolīniju balstiem, kuru AS "Latvenergo" un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji apsekoja balto stārķu ligzdu izpētes braucienā Sēmes pagastā Tukuma novadā.
Balto stārķu ligzda uz elektrolīniju balstiem, kuru AS "Latvenergo" un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji apsekoja balto stārķu ligzdu izpētes braucienā Sēmes pagastā Tukuma novadā. Foto: Ieva Čīka/LETA

Lai panāktu kompromisu, Eiropas Parlamenta (EP) atbalstītajā Dabas atjaunošanas aktā notikusi atteikšanās no daudzām svarīgām saistībām un mērķiem, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.

Viņa norāda, ka trešdien EP nobalsoja par Dabas atjaunošanas likumu un Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu, neraugoties uz bezprecedenta - un bieži vien klaji absurdu - dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji.

LOB gan atzīst, ka šī uzvara izmaksāja ļoti dārgi. Lai panāktu kompromisu, EP deputāti atteicās no daudzām svarīgām saistībām un mērķiem, līdz ar to gala rezultātā viņu nostāja bija ievērojami vājāka, nekā sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums.

Tas ir pretrunā nepieciešamībai tūlīt risināt klimata un dabas daudzveidības krīzi.

LOB īpaši uzsver to, ka EP nostājā ir atcelts ierosinātais pants par lauksaimniecības zemju atjaunošanu, kas ietver kūdrāju atjaunošanu, tādējādi atsakoties no būtiskas sviras, lai palielinātu Eiropas spēju piesaistīt oglekli un mazinātu intensīvās lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību. Tekstā ir arī vairākas citas vājinošas atkāpes un izņēmumi.

"BirdLife Europe" dabas atjaunošanas politikas speciāliste Sofija Ruišerta vērtē, ka EP balsojuma rezultāts ir pieticīga cerības uzvara pār bailēm un patiesības uzvara pār meliem. Lai gan ir iemesls svinēt, tomēr tas ir postoši, ka kūdrāji, lauksaimniecības zemes un svarīgu atjaunošanas pasākumu termiņi tiek atmesti, lai likums varētu izturēt balsojumu. "Mums ir nepieciešams, lai visas trīs Eiropas Savienības (ES) iestādes ātri vienotos par galīgo, būtiski uzlabotu tekstu, lai varētu sākties reāls darbs. Klimats un bioloģiskā daudzveidība negaidīs," uzsver Ruišerta.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver, ka Latvijā gan zālāju un mežu, gan citas dzīvotnes ir nelabvēlīgā stāvoklī, taču Dabas atjaunošanas akts var kļūt par būtisku pavērsienu ES, tostarp Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā. Ar vides organizāciju, zinātnieku un sabiedrības pūlēm ir izdevies panākt to, ka EP deputāti neļaujas melu kampaņām un likums netika noraidīts pilnībā. Tomēr tikai no tālākajām sarunām būs atkarīgs tas, vai tas tiešām kļūs par vērtīgu instrumentu dabas stāvokļa un cilvēku labklājības uzlabošanai vai paliks kā tukša čaula.

Balsojums notika pēc spēcīgas sabiedrības mobilizācijas, lai aizstāvētu likumu un ES Zaļā kursa integritāti un lai pārtrauktu viltus ziņu izplatīšanu. Dabas atjaunošanas likumu ar saviem parakstiem atbalstīja vairāk nekā miljons pilsoņu, vairāk nekā 6000 zinātnieku, vairāk nekā 100 uzņēmumu un daudzu nozaru pilsoniskās sabiedrības pārstāvju.

Tālāk Dabas atjaunošanas akts tiks izskatīts tā sauktajā trialoga formātā - trīspusējās sarunās starp EP, ES Padomi un Eiropas Komisiju. LOB aicina visas institūcijas konstruktīvi izmantot šīs sarunas, lai nodrošinātu, ka galīgais tiesību akts ir piemērots tam, lai risinātu globālo klimata un bioloģiskās daudzveidības ārkārtas situāciju.

Kā vēstīts, EP deputāti trešdien pieņēmuši ES Dabas atjaunošanas aktu, paverot ceļu sarunām ar bloka dalībvalstīm par šī dokumenta pabeigšanu.

Rezultāts ir liels trieciens konservatīvajiem - Eiropas Tautas partijai (EPP) - un nacionālkonservatīvo partiju frakcijām, kas plenārsēdes balsojumā Strasbūrā centās panākt pilnīgu dokumenta noraidīšanu.

Dabas atjaunošanas aktā ir noteikti juridiski saistoši mērķi līdz 2030.gadam, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un novērstu ekosistēmu degradāciju.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu