Kad "draudzīgās" valūtas neinteresē: lielākā daļa krievu joprojām izvēlas "toksiskos" dolārus un eiro

Lai arī Krievijas bizness, pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, arvien vairāk izmanto Ķīnas juaņas savos darījumos, Krievijas pilsoņi ļoti skeptiski attiecas pret Ķīnas valūtu, liecina bankas “Otkrytije” veiktā aptauja.

Vien 6% aptaujāto, kuri iegādājušies ārvalstu valūtu, izvēlējušies juaņas. Vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka joprojām pirkuši dolārus un eiro, turklāt ASV dolāri joprojām ir līderpozīcijās – tos izvēlējušies 40% aptaujāto, bet eiro – 15%.

Citas “draudzīgo” valstu valūtas Krievijas iedzīvotājus tikpat kā neinteresē – Turcijas liras iegādājušies 2% aptaujāto, un tikpat – Kazahstānas tenges. 1% aptaujāto pirkuši Indijas rūpijas.

Juaņas kurss ir visai eksotisks lielākajai daļai cilvēku – tam līdzi seko 16% aptaujāto, kamēr ASV dolāra kursam seko līdzi 82% aptaujāto. Eiro kurss interesē 62% cilvēku.

Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, 2023. gada pirmajā pusē Krievijas iedzīvotāji biržās un bankās iegādājušies ārvalstu valūtas 347,5 miljardu rubļu (3,45 miljardu eiro) vērtībā. Centrālās banka vēsta, ka juaņas sastādījušas trešo daļu no šīs summas – vairāk nekā 110 miljardus rubļu.

Dati liecina, ka juaņas kā galvenā noguldījumu valūta ir tikai 13% iedzīvotāju – lielākā daļa savus noguldījumus turpina glabāt “toksiskajās” valūtās. Eksperti norāda, ka Krievijai pāreja uz juaņām rada tos pašus riskus, ko pārmērīga dolāru izmantošana, – tā ir ekonomikas atkarība no konkrētas valūtas un tās svārstībām.

Valstij gan tas ir pluss – ir vērojama valūtas rezervju diversifikācija. Bet no otras puses, Krievijas ekonomika kļūst atkarīgāka no riskiem, ko pieredz Ķīna, kā vidū joprojām ir pandēmijas radītās sekas, Ķīnas valdības “manuālā” juaņas kursa regulēšana, kā arī Ķīnas-ASV tirdzniecības kara radītās sekas.