Augstākā tiesa patur spēkā aizliegumu deputātam Ruslanam Pankratovam izceļot no valsts

Šajā lietā AT pirmo reizi vērtēja jautājumu par Nacionālās drošības likumā ietvertā institūta - aizliegums izceļot no Latvijas - piemērošanas pamatotību un tiesiskumu. AT iepazinās ar materiāliem, kas ir valsts noslēpums un bijuši par pamatu iekšlietu ministra lēmumam, un uzklausīja lietas dalībniekus tiesas sēdē, pēc kā secināja, ka pieteicējam piemērotais izceļošanas aizliegums un ar to saistītais viņa pamattiesību ierobežojums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai. Tādēļ AT pārsūdzēto iekšlietu ministra lēmumu atzina par pamatotu un tiesisku, bet iesniegto Pankratova pieteikumu noraidīja.

AT lietā pārliecinājās, ka iekšlietu ministra lēmums ir pamatots ar pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju un ir attaisnojams ar nacionālās drošības interešu aizsardzību.

Lietā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā pastāv apstākļi, kuru dēļ izceļošanas aizlieguma noteikšana pieteicējam ir objektīvi nepieciešama un pamatota. Tiesā guva pārliecību, ka Pankratova gadījumā pamats izceļošanas aizlieguma noteikšanai ir konkrētas darbības, kas dod pamatu uzskatīt, ka pastāv nacionālās drošības apdraudējums.

Pēc iepazīšanās ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, AT neradās šaubas, ka ir ticis ievērots patvaļas aizlieguma un samērīguma princips. AT, ievērojot ar valsts noslēpuma aizsardzību saistītos ierobežojumus, spriedumā atspoguļojis lietā pārbaudītos jautājumus un savus secinājumus par tiem, cik tas iespējams.

AT lietā sniedza savu vērtējumu par Nacionālās drošības likumā ietverto aizlieguma izceļot no Latvijas regulējumu. AT spriedumā norādījis, ka aizliegums izceļot no Latvijas ir individuāls un preventīvs mehānisms nacionālās drošības interešu aizsardzībai. Tas ir piemērots līdzeklis iespējamā nacionālās drošības apdraudējuma novēršanai, ja valsts drošības iestādes konstatējušas, ka kāda persona pēc izceļošanas no Latvijas plānojusi iesaistīties darbībās, kas vērstas pret Latvijas nacionālās drošības interesēm.

AT arī secināja, ka no Nacionālās drošības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka personai ir noteikts pienākums atturēties no došanās uz ārvalstīm ar mērķi iesaistīties tādās darbībās, kas nav atbilstošas Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Tiesā pārbaudīja ar izceļošanas aizliegumu saistītā personas pamattiesību ierobežojuma atbilstību Satversmei. Attiecībā uz pieteicēja pārstāves šaubām par Nacionālās drošības likumā ietvertā regulējuma skaidrību un paredzamību AT norādīja, ka nacionālās drošības jomā no likumdevēja nevar prasīt kazuistisku, detalizētu vai izsmeļošu regulējumu, jo nacionālās drošības interešu aizsardzībai var būt nepieciešami arī preventīvi pasākumi, kas balstīti konstatēto drošības risku izvērtējumā un piesardzības apsvērumos.

Ņemot vērā, ka Nacionālās drošības likums neparedz tiesības pieteicējam vai viņa pārstāvei iepazīties ar materiāliem, kas ir valsts noslēpums un uz kuru pamata noteikts izceļošanas aizliegums, AT pārbaudīja, vai pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu nav nesamērīgi ierobežotas un vai tiesas procesā ir pietiekami līdzsvarojošie pasākumi personas tiesību ierobežojumam.

AT secināja, ka objektīvās izmeklēšanas princips lietās, kur skarts valsts noslēpums un nacionālās drošības intereses, ļauj efektīvi līdzsvarot pieteicēja tiesību ierobežojumu un nodrošināt procesa taisnīgumu. Senātam nebija šķēršļu pieprasīt un iepazīties ar visiem lietā nepieciešamajiem materiāliem, lai uz to pamata pārbaudītu pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu. Tāpat AT pati pilnībā pārbaudīja pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicēja vai viņa pārstāves norādīto argumentu izvērtējumu.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu personai ir tiesības pārsūdzēt AT iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru tai noteikts izceļošanas aizliegums no Latvijas. AT šādu pieteikumu izskata kā pirmās instances tiesa koleģiālā sastāvā. AT spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Pašlaik Rīgas pilsētas tiesā atrodas lieta pret Pankratovu par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret ukraiņiem. Šo lietu tiesa plāno skatīt 26.septembrī plkst.10.