Zviedrijas policija atļauj demonstrāciju laikā dedzināt jūdaisma svētos tekstus (19)

Pretrunīgi vērtētā protesta akcija, kas paredzēta sestdien, notiek dažas nedēļas pēc tam, kad kāds protestētājs pie Stokholmas galvenās mošejas aizdedzināja Korāna lapaspuses, izraisot plašu sašutumu un nosodījumu arābu pasaulē.

Sestdien plānotā protesta akcija, kurā paredzēts sadedzināt Toru un Bībeli, iecerēta kā atbilde uz demonstrāciju ar Korāna dedzināšanu un atbalsts vārda brīvībai, norādīts iesniegumā, kurā policijai lūgts atļaut šo akciju.

Stokholmas policija ziņu aģentūrai AFP skaidroja, ka saskaņā ar Zviedrijas likumiem tā izsniedz atļaujas cilvēkiem publisku sapulču rīkošanai, nevis to laikā veiktajām darbībām. "Policija neizsniedz atļaujas dažādu reliģisku tekstu dedzināšanai - policija izsniedz atļaujas rīkot publisku sapulci un paust viedokli," uzsvēra Stokholmas policijas preses pārstāve. Viņa piebilda, ka tā ir būtiska atšķirība.

Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs un citi Izraēlas pārstāvji un ebreju organizācijas nekavējoties nosodīja Zviedrijas policijas lēmumu.

"Es viennozīmīgi nosodu Zviedrijā piešķirto atļauju dedzināt svētās grāmatas. Es nosodīju musulmaņiem visā pasaulē svētā Korāna sadedzināšanu, un tagad man sāp sirds, ka tāds pats liktenis sagaida ebreju Bībeli, ebreju tautas mūžīgo grāmatu," paziņoja Izraēlas prezidents.

Pasaules cionistu organizācijas priekšsēdētājs Jākovs Hagoels paziņoja, ka šādas atļaujas piešķiršana ir "nevis vārda brīvība, bet gan antisemītisms".

Jūnijā Zviedrijas policija atļāva demonstrāciju pie Stokholmas lielākās mošejas, kur 37 gadus vecais Irākas pilsonis Salvans Momika, kurš ir kristietis, mīdīja Korānu un pēc tam aizdedzināja vairākas tā lapas. Protesta akcija notika dienā, kad sākās musulmaņu svētki "Eid al-Adha" (Upurēšanas svētki).

Atļauja tika piešķirta saskaņā ar vārda brīvības aizsardzības noteikumiem, bet vēlāk varasiestādes paziņoja, ka ir sākušas izmeklēšanu par "aģitāciju pret etnisko grupu", norādot, ka Momika sadedzināja islāma svētās grāmatas lapas ļoti tuvu mošejai.

Irāka, Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Maroka un citas valstis, protestējot pret Korāna dedzināšanu, izsauca Zviedrijas vēstniekus. Tika sasaukta arī Islāma sadarbības organizācijas ārkārtas sanāksme.

Arī Zviedrijas valdība nosodīja Korāna dedzināšanu kā islamofobisku, bet uzsvēra, ka Zviedrijas konstitūcija aizsargā tiesības uz pulcēšanās, vārda un demonstrāciju brīvību.