Bloomberg: ES un ECB strīdas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu (2)

Pirms tam notikušajā eiro zonas finanšu ministru sanāksmē, kurā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un ECB prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas bankas vadītāja sacīja, ka ES plānotā peļņas nodokļa ieviešana iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem varētu apdraudēt eiro zonas finanšu stabilitāti un vienotās valūtas likviditāti. Pēc viņas domām, uz spēles ir likta daudz nopietnāka summa nekā vairāki miljardi, ko šis solis atnestu Ukrainai. Lagarda mudināja būt piesardzīgiem un teica, ka jebkurš lēmums būtu jāpieņem tikai tad, ja to atbalsta G7.

Savukārt Eiropas Komisija uzskata, ka visi riski jau ir novērtēti iepriekš, kad aktīvi tika sākotnēji bloķēti 2022. gada februārī pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, un ka līdz šim nav īstenojušās nevienas no iepriekš paustajām bažām. Pēc viena no sarunu dalībniekiem teiktā, ideja par ienākuma nodokļa izmantošanu neattiecas ne uz pašiem aktīviem, ne uz Krievijas Centrālās bankas prasībām, ne uz ES lomu vērtspapīru turēšanā. Aģentūra „Bloomberg” ziņo, ka sanāksmes dalībniekiem par to bija atšķirīgi viedokļi.

Jūnija beigās Briselē notikušajā samitā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par metodi, kā iesaldētos Krievijas aktīvus varētu izmantot Ukrainas atjaunošanai. Sanāksmes dalībnieki panāca „politisku vienprātību” par īpaša nodokļa ieviešanu peļņai no šiem aktīviem, paziņoja Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kroo.

No iesaldētajiem aktīviem varētu gūt aptuveni 3 miljardus eiro lieko peļņu, lai gan dažas aplēses liecina, ka šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Vairāk nekā puse no aktīviem ir skaidra nauda un noguldījumi, bet „ievērojama daļa” no pārējiem aktīviem ir vērtspapīri, kas pārvērtīsies skaidrā naudā, jo to termiņš beigsies tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, iepriekš ziņoja aģentūra „Bloomberg”.

27 ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji ir uzdevuši Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt sīkākus noteikumus. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena cer drīzumā iesniegt priekšlikumu. Tomēr, saskaņā ar kādas amatpersonas teikto, termiņš ir pārcelts uz vēlāku laiku pēc vasaras brīvdienām, tādējādi ES un ECB šajā jautājumā ir sašķeltas, un arī dalībvalstu vidū nav vienprātības.