Sliktas ziņas Krievijai: Ķīnas IKP pieaugums vājš, naftas cenas krītas (2)

Par ekonomisko izaugsmi 6,3% apmērā no IKP gadā daudzas valstis var tikai sapņot. Tieši šādu IKP palielinājumu Ķīnai izdevās sasniegt 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn. Par to 17. jūlijā ziņoja Pekinas Valsts statistikas pārvalde. Tomēr ekspertu un mediju uzmanību pievērsa citi rādītāji. 

Straujš pieauguma samazinājums starp ceturkšņiem

Šie rādītāji, kā norāda Austrālijas banka "Commonwealth Bank of Australia", liecina par to, ka "pēckovida bums Ķīnā ir noslēdzies". Amerikāņu investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti brīdinājuši, ka 2023. gads Ķīnai kļūs par "zaudētu gadu", bet Vācijas televīzijas kanāls ARD no Pekinas ziņo, ka "kļūst acīmredzama krīze Ķīnas ekonomikā". 

Salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, Ķīnas ekonomika varēja uzrādīt labāku sniegumu. Pagājušā gada aprīlī-maijā liela daļa Ķīnas lielo pilsētu faktiski bija slēgtas karantīnas dēļ, tādēļ eksperti prognozēja, ka šī gada otrais ceturksnis tiks noslēgts ar 7,3% lielu izaugsmi. Realitātē - izaugsme par vienu procentpunktu zemāka. 

Tomēr pesimistiskos komentārus radījuši citi faktori. Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī Ķīnas ekonomika augusi vien par 0,8%. Tas ir labs rezultāts Eiropas valstīm, taču Ķīnai ar tās milzīgo iedzīvotāju skaitu un lielajām sociālajām problēmām ar šādu tempu ir par maz.

Ķīnas ekonomiskā izaugsme sarūgtina naftas tirgu

Vēl viens ļoti labs piemērs ir naftas tirgus reakcija. Pagājušajā nedēļā Eiropas jēlnaftas markas "Brent" cena pirmo reizi kopš aprīļa pārsniedza 80 dolārus par barelu, ko daudzi analītiķi skaidroja ar dolāra vājināšanos. Dolāra kursam krītoties, nafta kļūst lētāka pircējiem ar eiro un citām valūtām, kas veicina pieprasījumu pēc naftas, ceļot arī dolāros noteiktās cenas. 

Tomēr pēc Ķīnas ekonomikas statistikas datu publicēšanas naftas cenas nokritās līdz 78,5 dolāriem par barelu. Vājā ekonomiskā izaugsme Ķīnā samazina eksportētāju cerības uz ievērojamu globālā pieprasījuma pieaugumu, jo Ķīna ir lielākais naftas importētājs.

Tādējādi Ķīnas IKP pieauguma dinamikas problēmas visvairāk varētu satraukt Maskavu, jo tā naftas embargo laikā lielāko likmi ir likusi tieši uz Ķīnu, kas kļuvusi par vienu no lielākajiem Krievijas naftas pircējiem. 

Ķīnas ekonomikas problēmas

Starp ekonomiskās izaugsmes tempa krišanās iemesliem Ķīnā eksperti un mediji sauc krīzi nekustamā īpašuma tirgū, kur parādos nokļuvušie attīstītāji nespēj pārdot uzbūvētos mājokļus un vairs nebūvē jaunus. Vācijas eksperti norāda, ka tas Ķīnā radījis "spēcīgu patērētāju atturību". Vācu laikraksts "Handelsblatt" uzsver, ka vēl viena problēma ir lielais bezdarbs jauniešu vidū - bez darba ir 21,3% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 

Šajā situācijā uz ārējiem tirgiem orientētā Ķīnas ekonomika varētu palīdzēt veicināt eksportu, taču - arī tā apjomi jūnijā kritušies par 12,4%. Ķīnai galvenie eksporta tirgi ir ASV un Eiropas Savienība. Attiecības ar ASV ģeopolitiskajā spriedzē ir pasliktinājušās, un arī Eiropa ir aktīvāk sākusi izvērtēt savas attiecības un atkarību no Ķīnas.

Tādēļ Eiropas valstis, tostarp lielākā ekonomika Vācija, izvērtē, vai netiek pieļautas tādas pašas kļūdas, kā tas bija gadījumā ar Krieviju, kad lielākā daļa Eiropas bija tiešā veidā atkarīga no Krievijas gāzes. 

Atbalsts Krievijai kaitē attiecībām ar Rietumiem

Pēc Vācijas bankas ekspertu teiktā, tālākās Ķīnas ekonomikas perspektīvas lielā mērā ir atkarīgas no tā, kā Ķīnai izdosies transformēt savu uz eksportu vērsto attīstības modeli uz jaunu un inovatīvu modeli. Viens no faktoriem ir tas, ka Ķīnai ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt piekļuvi pasaules tehnoloģiju tirgum. 

Jautājums ir - vai Ķīna spēs izvairīties no attiecību saasinājuma ar ASV un novērst attiecību pasliktināšanos ar Eiropas Savienību? Ir acīmredzams, ka Pekinas draudi Taivānai un acīmredzamā Krievijas atbalstīšana karā pret Ukrainu noteikti neveicinās labas attiecības ar Rietumiem, un Ķīnas kompānijas agri vai vēlu var zaudēt piekļuvi Rietumu tirgum un tikt pie sankcijām. 

Tādējādi Krievija savā politiski-ekonomiskajā orientācijā ir likusi lielas likmes uz valsti, kurā pašā ir saasinājušās dažādas strukturālās problēmas, kā dēļ ir samazinājies IKP pieauguma temps. Šajā situācijā Ķīnai izdevīgāk ir audzēt eksportu uz Krieviju, taču neinvestēt ražotņu veidošanā Krievijā. 

Turklāt pārlieku liela satuvināšanās ar Krieviju Pekinai nav izdevīga, jo tas vēl vairāk sagandēs attiecības ar Rietumiem, kas ir galvenais Ķīnas noieta tirgus un jaunāko tehnoloģiju avots.