Šī gada 11. jūlijā baltkrievu mākslinieks Aless Puškins (57) mira cietumā Grodņā, Baltkrievijā. Viņa nāves apstākļi ir neskaidri, taču tiek pieļauts, ka viņš miris no Lukašenko rokas. Viņa nāve liecina par Baltkrievijā notiekošo pretošanos režīmam. Viņš pretojās ne tikai pašpasludinātajam prezidentam, bet arī okupējošajai varai Krievijai. Ātri iegūglējot viņa vārdu, skaidri redzams, ka baltkrievu intelektuālā kopiena sēro par Puškina nāvi. Viņš kļuva par simbolu 2020. gadā notikušajiem protestiem pret falsificētajām vēlēšanām un centieniem izdzēst baltkrievu valodu un kultūru.

Puškina gadījums ir sevišķi brutāls, jo kādā no tiesas sēdēm viņš protestējot pārgrieza sev vēderu krusta formā. Liza uzskata, ka tas parāda politieslodzīto izmisumu. Neviens netic, ka viņa nāve bija nelaimes gadījums. Cilvēki izplata šausminošas baumas. Ikviens saprot, ka drošībā nav nekur – pat ne cietumā. Turklāt Puškins bija personība, kuru cienīja pat viņa pretinieki. Viņš bija vienojoša figūra visiem baltkrieviem. «Viņa nāve ir tikai palielinājusi neuzticību Baltkrievijas sabiedrībā. Tagad klātesoša ir arī riebuma, izmisuma sajūta. Puškins nebija politisks, viņš nekad nekandidēja uz prezidenta amatu. Viņš bija kultūras darbinieks ar stingru pārliecību. Cilvēki sev jautā - kāpēc tad viņu vispār vajadzētu arestēt? Un kāpēc viņam bija jāmirst? Es domāju, ka šī nāve parādījusi režīma vājumu - jo tas baidās no cilvēka, kurš glezno. Jo tāds cilvēks spēj mainīt cilvēku domas, »pamodināt« cilvēkus. Un tas viņiem ir lielāks drauds nekā militārs spēks. Uzskatu un kultūras spēks.»

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X