/nginx/o/2023/07/18/15464296t1h1687.jpg)
Virzoties uz zivsaimniecības dekarbonizāciju, Eiropas Savienībai (ES) būtu jāparedz atbilstošs atbalsts enerģētisko resursu pārmaiņu nodrošināšanai un dekarbonizācijai zvejniecībā, lai pēc šo pasākumu īstenošanas Latvijas zivsaimniecība saglabātu konkurētspēju, šādu viedokli ES neformālajā Zivsaimniecības ministru padomes diskusijā pauda Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Šmits diskusijā uzsvēra, ka, pirmkārt, jāpanāk zivsaimniecības nozares stabilitāte un dzīvotspēja, kā arī neatkarība no fosilā kurināmā pastāvīgi pieaugošajām cenām. "Tikai pēc tam var pieņemt visaptverošas prasības un regulējumu dekarbonizācijas nodrošināšanai," skaidroja Šmits.
Vienlaikus ZM norāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, lai panāktu enerģētisko resursu nomaiņu, ir alternatīvu trūkums - zvejas kuģu konstrukcijas īpatnības un nelielie gabarīti kavē investīcijas alternatīvajās enerģijās, piemēram, ar ūdeņradi darbināmu dzinēju izmantošanai.
Tāpat jauno kuģu būvniecību ierobežo Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteiktie zvejas flotes kapacitātes griesti un finansiālā atbalsta trūkums zvejas flotes atjaunošanai, jo to nepiedāvā pašreizējais Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).
Diskusija par ieguldījumiem zivsaimniecības ilgtspējā norisinājās pirmdien, 17.jūlijā, un otrdien, 18.jūlijā, Spānijā. Spānija no 2023.gada otrā pusgada ir ES Padomes prezidējošā valsts.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)