Rinkēvičs aicinājis ģenerālprokuroru sniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos (1)

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, tikšanās laikā Rinkēvičs lūdza sniegt skaidrojumu, kādi ir prokuratūras apsvērumi atsevišķos gadījumos par sodu politiku un sodu noteikšanā izmantotajiem kritērijiem un kā tiek panākts, ka sodu politika tiesu nolēmumos un prokuroru priekšrakstos nav pretrunīga.

"Sabiedrības uzticēšanās prokuratūras spējai nodrošināt likumību un taisnīgumu veidojas no prokuratūras spējas skaidrot savu nostāju konkrētās lietās, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, lietās, kas skar valsts drošības jautājumus un personu aizsardzību no vardarbības," uzsvēra Valsts prezidents.

Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka respektē likumā "Par tiesu varu" noteiktās tiesu varas neatkarības garantijas un aizliegumu iejaukties tiesu varas konkrētās darbībās. Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas misija ir nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses.

Vienlaikus sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi un vienlīdz ņem vērā visus soda mērķus, tajā skaitā nepieciešamību atturēt no noziegumu izdarīšanas, paudis politiķis.

Īpaši tas ir svarīgi lietās, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību hibrīdkara apstākļos. Rinkēvičs aicināja ģenerālprokuroru sniegt priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem normatīvajos aktos, lai vienveidotu sodu politiku. Minētie jautājumi tiks skatīti kādā no nākamajām Nacionālās drošības padomes sēdēm, ko sasauks Valsts prezidents.

Pēdējās dienās sabiedrībā ir aktualizējusies diskusija, cik adekvāts sods piemērots prokremliskajam aktīvistam, Krievijas medija "Sputnik Lietuva" redaktoram Maratam Kasemam, kuram par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai uzlikts 15 500 eiro naudas sods. Rinkēvičs pēc šī sprieduma publiskošanas paziņoja, ka "pēdējā laika atsevišķi prokuratūras lēmumi raisa vairākus jautājumus".

Sarunā ģenerālprokurors informējis Valsts prezidentu par veikto apstākļu pārbaudes rezultātiem Jēkabpils traģēdijas lietā.

Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.