Ziemeļmaķedonija cer uz iestāšanos ES; gatavo Bulgārijas pieprasītos grozījumus konstitūcijā

Otrdien kabinets apstiprināja likumprojektu, kas paredz konstitūcijas preambulā minēt arī aptuveni 3000 cilvēku lielo bulgāru minoritāti kā vienu no Ziemeļmaķedonijas tautām, vēsta tīmekļa ziņu vietne "libertas.mk".

Bulgārija, izvirzot dažādas prasības, kas attiecas uz bulgāru minoritātes tiesībām un vēstures interpretāciju, no 2020. līdz 2022.gadam bloķēja iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju.

Lai gan pirms gada sarunas formāli tika uzsāktas ar starpvaldību konferenci, turpmākas saturiskas sarunas iespējamas tikai pēc Sofijas pieprasīto grozījumu izdarīšanas Ziemeļmaķedonijas konstitūcijā.

Iestāšanas sarunas ar ES, kas bieži ilgst gadiem, ikviena bloka dalībvalsts var apturēt jebkurā brīdī.

Sociāldemokrātu līdera Dimitara Kovačevska vadītā Ziemeļmaķedonijas valdība pērn vienojās ar toreizējo Bulgārijas valdību par ceļa karti savstarpējo problēmu atrisināšanai.

Taču valdības ieceres īstenošanu apgrūtina apstāklis, ka bez opozīcijā esošo nacionālistu atbalsta kabinetam parlamentā nav konstitūcijas grozīšanai nepieciešamā divu trešdaļu vairākuma, un opozīcija joprojām noraida valdības piedāvātos grozījumus.

Šobrīd Ziemeļmaķedonijas konstitūcijas preambulā kā valstī dzīvojošās tautas minēti maķedonieši, albāņi, serbi, turki, valahi, čigāni un bosņaki, kā arī "citi".

Valdības sagatavotais likumprojekts paredz līdz ar bulgāriem konstitūcijas preambulā minēt arī horvātus, melnkalniešus, slovēņus, ebrejus un ēģiptiešus.