Klosterī Vācijā atrastas 500 gadu senas, steigā paslēptas monētas

Augustīniešu eremītu klosteris Himmelpfortenā mūki dzīvoja kopš tā atklāšanas 1253. gadā līdz 16. gadsimtam. Arheologi uzskata, ka četras monētas 1525. gadā steigā paslēpa kāds mūks. Tolaik norisinājās zemnieku sacelšanās, kuri ielauzās klosterī, vēstīts vācu laikrakstā “Mitteldeutsche Zeitung”.

“Zelta monētas bija ļoti vērtīgas. Nelielo bagātību mūks, iespējams, paslēpa briesmu brīdī. Viss gan beidzās slikti, jo monētas viņš neatguva,” stāstīja arheologs Fēlikss Bīrmans.

Šīs monētas ir guldeņi – naudas vienība, kas tika izmantota Svētās Romas impērijas laikā. Viena monēta kalta Frankfurtē pirms 1493. gada, bet otra kalta ārpus Nirnbergas starp 1486. un 1495. gadu. Divas pārējās monētas ir kaltas Ķelnes arhidiecēzē ap 1480. gadu, raksta “Newsweek”.

Līdz ar monētām arheologi arī atrada virkni citu artefaktu, to skaitā misiņa grāmatu sprādzes no klostera bibliotēkas, keramiku, dzīvnieku kaulus un citas lietas, kas sniedza labu ieskatu klostera sadzīvē, tirdzniecībā un labklājībā.

Tagad no klostera ir palikuši vien dažu ēku pamati.