/nginx/o/2023/07/19/15465059t1h4284.jpg)
2023. gada pirmajā pusgadā Krievijas gāzes eksports uz Eiropu samazinājies par teju 40 miljardiem kubikmetru. Tāpat Krievija šogad būs spiesta samazināt dabasgāzes ieguvi par vēl 62 miljardiem kubikmetru, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati.
“2023. gada pirmajā pusgadā Krievijas gāzes piegādes Eiropas Savienībai caur pieejamajiem cauruļvadiem samazinājās par vairāk nekā 75% (jeb 36 miljardiem kubikmetru),” teikts ziņojumā.
Tiek norādīts, ka Krievija šogad iegūs par 62 miljardiem kubikmetru gāzes mazāk nekā pērn. 2022. gadā Krievija ieguva 672 miljardus kubikmetru gāzes, bet šogad šis rādītājs būs 610 miljardi kubikmetru (tātad kritums par 9,2%).
Pirms kara Ukrainā – 2021. gadā Krievija ieguva 762 miljardus kubikmetru gāzes, līdz ar to divu gadu laikā Krievija būs bijusi spiesta samazināt gāzes ieguvi par 152 miljardiem kubikmetru.
Jāpiebilst, ka Krievijas gāzes daļa Eiropas Savienībā līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā bija 40%, tomēr pēc kara sākuma lielākā daļa Eiropas valstu nolēma atbrīvoties no savas atkarības pēc Krievijas gāzes piegādēm.
Krievija sāka zaudēt pozīcijas Eiropas gāzes tirgū pēc tam, kad smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka apmaksa par gāzi būs veicama tikai rubļos. Šis solis bija pretrunā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem, un Eiropas valstis atteicās pieņemt Krievijas diktatora prasības.
Tikmēr Krievijas gāzes kompānija “Gazprom” sāka samazināt gāzes piegādes valstīm, kuras nepiekrita jaunajiem nosacījumiem. Kremlis ar šādu taktiku cerēja piespiest Eiropas valstis tomēr pakļauties Krievijai, bet rezultātā tika zaudēti ilggadīgi klienti.
2023. gada 6. jūlijā “Gazprom” draudēja pilnībā apturēt gāzes tranzītu caur Ukrainu, un 11 dienas vēlāk, pēc uzbrukuma Krimas tiltam, arī Krievijas Valsts domes deputāti aicināja slēgt gāzes tranzītu caur Ukrainu, tādējādi slēdzot pēdējo nozīmīgo gāzes piegādes ceļu uz Eiropu.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)