Krievijā jau izsenis pie varas ir bijuši noziedznieki. Atsaucoties uz franču anarhista Pjēra Žozefa Prudona slaveno teicienu "īpašums ir zādzība", boļševiki 20. gadsimta sākumā izveidojās kā puskrimināla organizācija, kas daļēji tika finansēta, "atsavinot no atsavinātājiem" – citiem vārdiem sakot, no bruņotas laupīšanas. Tolaik jaunais Josifs Staļins esot piedalījies šajās "ekspropriācijās", kā tās dēvēja boļševiki.
Aleksandra Orlova, viena no Staļina spiegiem, dzīvesstāsts ir apliecinājums padomju režīma noziedzīgajām tendencēm. Pēc tam, kad viņš vadīja pretrunīgi vērtēto – un daži uzskata, ka nelikumīgo – Spānijas zelta rezervju pārvešanu no Madrides uz Maskavu 1936. gadā, Orlovs pārbēga uz Rietumiem, kad bija kļuvis par vienīgo izdzīvojušo pēc šīs operācijas. Pirms aizbraukšanas viņš izzaga visu padomju pārstāvniecības Spānijā darbības fondu. Tomēr Staļins nepavēlēja viņu nogalināt, kā to varēja gaidīt, jo Orlovs draudēja izpaust informāciju par misiju un plašo padomju spiegu tīklu.
/nginx/o/2022/09/30/14866694t1h6d29.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)