Astronomi nogulējuši brīdi, kad Zemei garām palido 60 metru liels asteroīds (2)

Par “2023 NT1” nodēvētais asteroīds ir 60 metrus plats un Zemei garām palidoja ar 86 tūkstošus kilometru stundā lielu ātrumu. Kāpēc astronomi to nepamanīja? Tāpēc, ka asteroīds lidoja no Saules puses, kas apžilbināja teleskopus, ļaujot asteroīdu ieraudzīt tikai tad, kad tas jau bija palidojis mums garām.

Asteroīdu nebija izdevies pamanīt pat ar ATLAS (Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System) teleskopu sistēmu, kas īpaši radīta, lai Zemei potenciāli bīstamos asteroīdus varētu pamanīt vairākas dienas vai pat nedēļas, pirms tie nonāk līdz mums.

Par spīti šim pārsteigumam asteroīds nav pietiekami liels, lai to varētu uztvert par potenciāli bīstamu Zemei.

Kā arī, aprēķinot tā trajektoriju nākamo desmit gadu laikā, zinātnieki secinājuši, ka nepastāv iespēja, ka tas ietrieksies mūsu planētā.

Noskaidrots arī tas, ka Zemi tuvākajos 1000 gados neapdraud neviens vērā ņemama izmēra asteroīds.

Biedējoši gan ir tas, ka pastāv šī “aklā zona”, kurā asteroīdus nav iespējams pamanīt pat ar modernākajiem teleskopiem. Piemēram, tāds pats bija asteroīds, kas 2013. gadā sprāga virs Čeļabinskas Krievijā. Tiesa, zinātnieki nesēž, rokas klēpī salikuši, un aktīvi strādā pie misijas “NEOMIR”. Proti, tiek izstrādāts satelīts, kas atradīsies starp Zemi un Sauli, ļaujot pamanīt “aklajā zonā” esošos asteroīdus. Šo satelītu palaist kosmosā plānots 2030. gadā, raksta "Live Science".