Danas Dombrovskas radītie krāšņie tērpi rokoperai "Lāčplēsis"

Ir tapušas arī jaunā iestudējuma tērpu skices, ko radījusi tērpu māksliniece Dana Dombrovska. Viņa akcentē lieliskās radošas komandas nozīmi:

“Iespēju strādāt pie rokoperas Lāčplēsis uztveru kā misiju. Tā ir iespēja ļauties Radīšanai brīnišķīgā, talantīgā komandā. Stāsts par Lāčplēsi ir stāsts par Varoni. Un saņemot iespēju piedalīties šī pasakainā varoņstāsta tapšanā, es sev jautāju - ko es varu darīt Gaismas vairošanā? Lāčplēša varoņus auklēšu caur sirdi un caur savām rokām, tērpos krāsu izvēlē ļaušos krāsu spēkam, atbrīvojoties no pelēkā, piezemētā. Krāsas, raksti un audumu musturi kārtosies, meditējot uz katra varoņa stāstu. Vēlos sapludināt pagātni un nākotni, ļauties sapnim par katra varoņa brīvību iet savu pieredzes ceļu. Manu tērpu maģija ir tajā, ka tie palīdz iztaisnot muguru, tie dod spēku, priecē acis un, ja aktieri, uzvelkot manis radīto tērpu, dziedās caur sirdi, tad dziesma neizbēgami sasniegs arī klausītāju sirdis. Priekš manis radīšana ir dzīvs process. Es nevaru izstāstīt precīzu aprakstu katram no tērpiem, jo tie top DAROT. To arī novēlu mūsu tautai. Sākt ar sevi un DARĪT labāko, kas katram dots.”

Rokoperas jaunais iestudējums pulcējis jaudīgu radošo komandu, spilgtus izpildītājus un tautā iemīļotus māksliniekus. Lāčplēša loma uzticēta dziedātājam Atim Zviedrim, Laimdotu atveidos smalkas un niansētas balss īpašniece, vokāliste Beāte Zviedre. Kangars būs dziedātājs Marts Kristians Kalniņš un kā norāda režisore, tieši šīs trijotnes savstarpējās attiecības būs jaunā rokoperas uzveduma centrā.

Lielvārda lomā iejutīsies operas solists, tenors Raimonds Bramanis, Dīterihu atveidos Atis Ieviņš, Līkcepures lomā aktieris Gundars Grasbergs, Koknesi izdziedās Jānis Buķelis, Ziemeļmeitas lomā dziedātāja Alise Kante, Staburadzes tēlā - dziedātāja Anmary, savukārt Teicējas lomā iejutīsies aktrise Zane Jančevska. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos a capella grupa Latvian Voices, bet raganu, vellu, jodu, ziņotāju tēlos redzēsim jaunākās paaudzes talantus Sarmu Liedi, Austru Kozuliņu, Sanitu Rozi, Edvardu Griezi, Tomu Kalderauski, Tomu Kursīti un Artūru Biķernieku.

Vēsturiskās vietas klātbūtne, dabas saspēle ar uzveduma dalībniekiem un arī vietējiem pašdarbības kolektīviem, kā arī vērienīgie tehniskie risinājumi ļaus sajust jaunu senā vēstījuma jēgu un spēku. Iespaidīgajā skatuves scenogrāfijā tiks atainota zemūdens pasaule, izmantoti 11 led ekrāni, uz kuriem videomākslinieks Artis Dzērve atdzīvinās gleznotājas Kristīnes Kutepovas īpaši veidotas gleznas, savukārt metālmākslinieks Normunds Bērziņš skatuves centrālo konstrukciju veidojis vieglu un plūstošu, kas simbolizē Daugavas straumes ritējumu - kā TILTU, kas savieno pagātni ar tagadni. TILTU, kas nostājas starp labo un ļauno. TILTU, kas šķeļ un atkal apvieno tautu.

“Iestudējums ir kā auglis kas lēnām nobriest. Tas ir process, kurā satiekas dalībnieki, visi veidotāji, tehniskie risinājumi, arī ārējas ietekmes un priekšā ir skaidrs ceļš, kuru kopā ejam ar lielisku komandu, kurā katram ir ko teikt,” stāsta režisore Rēzija Kalniņa. “Režisors izjauc pasauli, lai radītu to atkal no jauna, un mēs to darām. Laikmetīgi aktuāli, redzoši, jūtoši un arī ar apzinātību visos līmeņos. Lāčplēsis mūsu iestudējumā ir kā tīrradnis, kas vēl nav briljants, tas ir dimants. Un tad dzīve slīpē šo dimantu, līdz tas kļūst par briljantu. Gan Kangars gan Lāčplēsis bērnībā ir vienādās pozīcijās. Un ir jautājums, kurā brīdī kurš paliek mēslainē, kas ietīta skaistā konfekšu papīrītī, un kurš tomēr atbrīvojas, lai arī jāloba sevi nost kā sīpolu, līdz paliek serdīte. Ja aiz katra zināmā tēla mēs ieraugām kaut ko vairāk, tad mēs sajūtam, ka šī pasaule un zeme - Latvija mūs nes tālāk kā varoņus, dodot iespēju par tādiem kļūt.”