Piktā varde, kurai nepadodas lekšana un peldēšana

Melnā lietus varde (Breviceps fuscus) ir kā visiem zināmais kašķīgais kaķis, jo tās sejā lasāmas līdzīga aizkaitinātība un īgnums. Nav jau nekāds pārsteigums. Kurš gan nebūtu pikts, ja visu mūžu jādzīvo tumsā pazemē.

Atšķirībā no citām vardēm šīm ir apaļš ķermenis un īsas, resnas kājas, kas tās padara par ļoti sliktām peldētājām un lēcējām. Tomēr tās ir ārkārtīgi prasmīgas rakšanā, tāpēc lielu daļu savas dzīves pavada pazemē.

Good morning! Happy Black Rain Frog Friday!! pic.twitter.com/lCqhZv9F5I

— wiener wilson (@wienerwilson) August 19, 2022

“Zemē tās sevi ierok atmuguriski, izmantojot savas pakaļkājas, kas ir īpaši pielāgotas eju rakšanai. Izmantojot pakaļkājas, tās lēni rotē, aizvācot augsni un pazūdot zem zemes,” izdevumam “Live Science” stāstīja apdraudēto dzīvnieku eksperte Džīna Taranta.

Kad tās ir pazemē, tiek izveidotas tuneļu sistēmas, kur mātītes dēj olas. Tas varētu likt domāt, ka tām nav kurkuļa stadijas, tomēr tām ir, tikai viss notiek nevis ūdenī, bet zem zemes. Kad kurkuļi ir pietiekami attīstījušies, tie parādās virs zemes kā mazi vardulēni.

Virs zemes 4 līdz 5 centimetrus lielā varde parasti skrien, nevis lec. Briesmu gadījumā varde piepūšas apaļa, lai izskatītos lielāka un biedējošāka. Tās arī izstrādā pienainu vielu, kas ir nedaudz toksiska.