Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks nosodījis Eiropas Savienības (ES) "nožēlojamo vārdu izvēli" kopīgajā paziņojumā pēc ES un Latīņamerikas valstu samita Folklenda salas nosaucot par Malvinām (Islas Malvinas), kā tās dēvē Argentīna.
"Nožēlojama vārdu izvēle." Sunaks nosoda ES un Latīņamerikas samita komunikē lietotu apzīmējumu (2)
Kā norādījusi Daunigstrīta, jebkādi mājieni, ka ES varētu atzīt Argentīnas pretenzijas uz Folklenda salām, ir "pilnīgi nepieņemami". Tajā pašā laikā Londona atzinīgi novērtējusi vēlāko Briseles paskaidrojumu, ka ES dalībvalstis nav mainījušas savu līdzšinējo nostāju šajā jautājumā par arhipelāga statusu.
Otrdien publicētajā ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību valstu kopienas) samita komunikē cita starpā teikts: "Attiecībā uz jautājumu par Malvinu/Folklenda salu suverenitāti Eiropas Savienība pieņem zināšanai CELAC vēsturisko nostāju, kas balstīta dialoga nepieciešamībā un starptautisko tiesību ievērošanā, konfliktus risinot miermīlīgi."
Tiek ziņots, ka britu diplomāti pauduši neapmierinātību ar šo formulējumu, kuru Argentīnas prezidents Alberto Fernandess tviterī jau šķietami interpretējis kā Briseles atbalstu Buenosairesas ilgstoši uzturētajām pretenzijām uz suverenitāti pār Lielbritānijai piederošajām Folklenda salām.
Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.
1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju. Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti.
2013.gadā sarīkotajā referendumā gandrīz 100% folklendiešu nobalsoja par arhipelāga palikšanu Lielbritānijas valdījumā.