VISC gatavo centralizēto eksāmenu rezultātu izvērtējumu

Viņa norādīja, ka patlaban notiek valsts pārbaudes darbu rezultātu izvērtējums, ko VISC sagatavo valsts mērogā, tai skaitā, ieskicējot arī ģeogrāfiskās tendences. Detalizētāka analīze par vidusskolas eksāmenu rezultātiem gaidāma augusta otrajā pusē.

Savukārt indikatīvie dati par eksāmenu rezultātiem tiek nodoti pašvaldībām, kas tālāk tos analizē un nodod izglītības iestādēm.

Voroņenko pārliecināta, ka eksāmena dati skolu vai pašvaldību griezumā esot "tikai viens no signāla elementiem par skolēnu sniegumu", kas bez papildu informācijas par cēloņiem "ir nepilnīga informācija pieņēmumu izdarīšanai".

Tāpat dati par skolēnu sniegumu eksāmenos ne vienmēr ir saistāmi ar konkrēto izglītības iestādi, uzskata VISC vadītāja. Nereti izglītojamie to ir mainījuši pēdējā mācību gadā, un skola "nevar būtiski mainīt" to, ko izglītojamais apguvis iepriekšējos gados.

Gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventi šogad sliktākos rezultātus uzrādījuši matemātikas eksāmenos.

To nenokārtoja visvairāk 9.klašu skolēnu - 826, bet 1920 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%. Pietiekamā līmenī eksāmenu matemātikā kopumā nokārtoja 17 274 skolēni.

Savukārt optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā katrs piektais vidusskolēns jeb 22,03% ieguva 10-19%, bet vidējais skolēnu sniegums novērtēts ar 35%, kas ir zemākais rezultāts starp visiem eksāmeniem.

Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 12 609 skolēni, no kuriem eksāmenu nenokārtoja 8,71%, bet katrs piektais jeb 19,01% eksāmenā pārsniedza 20% barjeru, novērtējumā iegūstot 20-29%.

Voroņenko ieskatā, lai saprastu, kā samazināt eksāmenos izkritušo skolēnu skaitu, vispirms būtu jāsaprot problēmu specifika. No optimālā līmeņa matemātikas eksāmena datiem šogad varot secināt, ka eksāmena latiņas celšana varētu radīt "lielu izaicinājumu skolēniem".

Viņa nenoliedz, ka šie skolēni jau trešajā un sestajā klasē varēja uzrādīt salīdzinoši zemāku sniegumu, ko būtu vajadzējis izmantot "kā trauksmes signālu", tomēr šie skolēni turpinājuši apgūt mācību saturu.

"Slikts pamats nozīmē mazākas iespējas kvalitatīvi apgūt nākamajās klasēs paredzēto saturu, īpaši matemātikā," uzsvēra Voroņenko.

Par iepriekšējo izglītības posmu atbildību zināšanu un prasmju apguvē pārliecināta ir arī par izglītības nozari atbildīgā ministre Anda Čakša (JV).

Viņas ieskatā, jau pirmajā klasē var agrīni diagnosticēt bērnus, kuriem nepieciešama preventīva palīdzība, kas šobrīd tiekot palaists garām.

Iepriekš vēstīts, ka pēc 12.klašu rezultātiem Izglītības un zinātnes ministrija varētu spriest, kas būtu jādara, lai uzlabotu situāciju.

Ministrija pagaidām nav informējusi, kad tieši sarunas varētu notikt.