Arvien biežāk tiek ziņots par bērnu tiesību pārkāpumiem (2)

Piemēram, pēdējā laikā tiek saņemts ievērojami vairāk zvanu pa bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111. Cilvēki sūdzas gan par fizisku, gan emocionālu vardarbību pret bērniem, gan par nepietiekamu aprūpi. Tajā skaitā tiekot saņemtas ziņas arī par jaunu cilvēku apcelšanu un izstumšanu viņu netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ, un šajos gadījumos pāridarītāja lomā nereti esot vecāka gadagājuma cilvēki.

Šosezon arī saņemts vairāk sūdzību par bērnu vasaras nometnēm - jūnijā šāda sūdzība bijusi viena, bet jūlijā jau četras, pastāstīja Kovaļevska.

Salīdzinoši lielo saņemto ziņojumu un sūdzību skaitu iestādes vadītāja saista ar nesen skaļi izskanējušajiem vardarbības gadījumiem pret bērniem. Viņa uzskata, ka šie publiski izskanējušie skaudrie stāsti ir pamudinājuši sabiedrību būt vērīgākai, atbildīgākai un neiecietīgākai pret iespējamo vardarbību pret bērniem.

"Patiesību sakot, mēs esam par to pateicīgi. Pat, ja ierauga, ka kaimiņu bērnam ir kaut kas ne tā... Var jau arī nebūt liecinieks vardarbībai, bet, ja ir aizdomas, tad labāk tomēr ir painformēt, un tad mēs iesaistām arī sociālo dienestu, lai noskaidrotu, kāda ir situācija, lai ieraudzītu un paturētu rūpi," sacīja VBTAI vadītāja.

VBTAI bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 darbojas visu diennakti. Tā mērķis ir sniegt bērniem un pusaudžiem psiholoģiska rakstura palīdzību, kā arī rast atbalstu krīzes situācijās.

VBTAI tiek plānota reorganizācija

VBTAI reorganizācijas gaitā ir plānots atsevišķās struktūrvienībās izdalīt iestādes īstenoto kontroles funkciju un atbalsta funkciju, pastāstīja inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska.

Viņa skaidroja, ka tas, kurš uzrauga un kontrolē, ne vienmēr būs labs atbalsta sniedzējs, turpretim iestādes atbalsta funkciju esot nepieciešams paplašināt un pilnveidot.

Patlaban VBTAI lielākoties strādā ar konkrētām sūdzībām par individuāliem gadījumiem, bet plānots panākt, ka iestāde veido kopīgu redzējumu par nozarēm, kas saistītas ar bērnu tiesībām, un veic nepieciešamās koordinējošās darbības. "Mēs jau šobrīd ieraugām nianses no katras nozares, kurā atrodas bērns. Būtu vienkārši lielāka nepieciešamība ieraudzīt vairāk un salikt to noteiktā struktūrā," klāstīja Kovaļevska.

Viņa uz iecerētajām pārmaiņām VBTAI raugās optimistiski un cer, ka tās mazinās fragmentārismu, jo patlaban esot tā, ka daudzi kaut ko dara it kā bērna interesēs, bet realitātē bērns tomēr nesaņem to, kas viņam būtu jāsaņem. Pagaidām vislielākais klupšanas akmens bērnu tiesību nodrošināšanā ir starpinstitūciju sadarbība, piebilda VBTAI vadītāja.

Vaicāta, kādi būs lielākie izaicinājumi VBTAI reorganizācijas gaitā, Kovaļevska atbildēja, ka tā būs nepieciešamība mainīt kontroles metodes un paplašināt atbalsta funkciju. Tāpat izaicinoši būšot atrast cilvēkresursus un saņemt pārmaiņām nepieciešamo finansējumu.

Patlaban inspekcijā strādā 80 cilvēki, tajā skaitā pie projektu īstenošanas, bet darbinieku skaitu būtu nepieciešams palielināt apmēram par 30, lēsa iestādes vadītāja, atzīmējot, ka institūcijai ar savām funkcijām ir jānoklāj visa Latvija.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar citām nozarēm vienojusies par koordinētu procesu, lai pārietu no kontrolējošas un sodošas sistēmas uz viegli pieejamiem pakalpojumiem.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) jūnija sākumā ārkārtas Bērnu lietu padomē pauda, ka, ja skolotāji un bērnudārzu pedagogi spētu ātrāk atrisināt bērnu uzvedības nestandarta rīcības, tad nebūtu nepieciešama tik liela sociālo dienestu iesaiste.

Viņa informēja, ka šobrīd uzsākta VBTAI pārveide par "spēcīgu atbalsta resursu" bērniem, vecākiem, kā arī pašvaldībām, tai skaitā bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem.