1986.gada aprīlis iegājis vēsturē kā viena no traģiskākajām dienām. Avārija Čornobiļas AES un padomju varasiestāžu ilgā klusēšana atstāja sekas uz vairāku tūkstošu cilvēku dzīvi - daļai nācās pamest savas mājas, citi mocījās ar uzņemtās radiācijas sekām, bet vēl citi riskēja ar dzīvību un veselību, lai sakoptu avārijas vietu. Vītauts Liepa bija viens no tiem.

"Dienā, kad notika avārija, nezinājām nekā. Nezinājām gandrīz visu nedēļu, sauļojāmies pagalmā un dzīvojāmies ārā. Pēc tam sāka klīst baumas, kā arī ārvalstu prese sāka ziņot, ka ir uzsprāgusi Čornobiļas atomelektrostacija," gremdējoties atmiņās, Lietuvas portālam "15min.lt" stāsta Vītauts.

Padomju vara darīja visu iespējamo, lai noslēptu patiesos katastrofas apmērus. Joprojām nav precīzi zināms, cik cilvēku gāja bojā Čornobiļas avārijas rezultātā, taču tā laika varas iestādes apgalvoja, ka letālā radiācijas deva esot nogalinājusi tikai dažus desmitus cilvēku.