Problēma, kas tikai kļūst lielāka, jeb kādēļ jaunieši Ķīnā var sagādāt problēmas Sji Dzjiņpinam (2)

Ķīnas ekonomika, iespējams, saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem ekonomikā kopš ražošanas buma, kas valsts ekonomikai radīja milzīgu izaugsmi, ko izdevās noturēt vairākas desmitgades pēc kārtas.

Gada otrajā ceturksnī Ķīnas IKP pieauga par 6,3%, kas daudzām Eiropas valstīm būtu ļoti labs sasniegums, taču tas neattiecas uz Ķīnu – šāds ekonomikas pieaugums netiek vērtēts kā labs.

Kā norāda “Reuters”, ir trauksmes signāli, kas nāk no darba tirgus. Faktiski situācija Ķīnā ir salīdzināma ar problēmām, ar ko ASV jaunieši saskārās 2008./09. gada finanšu krīzes laikā. Tolaik aptuveni 18% amerikāņu jauniešu nespēja atrast darbu.

Protams, ekonomikai atlabstot, situācija uzlabosies, tomēr ķīniešu jauniešiem ir jāsaskaras ar visai nozīmīgām problēmām. Domnīcas “Brookings Institution” biedrs Deivids Dolars norāda, ka daudzi Ķīnas augstskolu absolventi vienkārši nav gatavi darba tirgum, lai arī ieguvuši izglītību.

“Lielākā daļa jauniešu Ķīnā dodas uz augstākās izglītības iestādēm, un to absolventiem trūkst darba iespēju,”

sacīja Dolars izdevumam “Business Insider”. Viņš piebilda, ka Ķīnas ekonomika ir pārāk atkarīga no eksporta un investīcijām – sektoriem, kuros parasti netiek nodarbināti daudz augstskolu absolventu.

“Ja Ķīna paļautos vairāk uz pieprasījuma patēriņu, tas varētu situāciju uzlabot, jo patēriņš sevī ietver pakalpojumus un tādas nozares kā medijus, izklaidi, izglītību, veselību, finanses un telekomunikācijas, kur ir darba iespējas augstskolu absolventiem,” skaidro Dolars.

Normālos apstākļos jauniešu bezdarbs var kļūt par īstu murgu valstu vadītājiem. Parasti jaunieši ir kūtrāki vēlētāji, jo gados vecāki cilvēki parasti aktīvāk piedalās vēlēšanās, jauniešu bezdarbs parasti ir pietiekams spēks, kas var radīt zināmu nestabilitāti.

Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam nav jāuztraucas par to, ko domās vēlētāji. Viņam gan ir jāpievērš uzmanība ekonomiskajai nestabilitātei un tam, ka Ķīnas jauniešiem vienkārši nav, kur strādāt.

Otra lielākā ekonomika pasaulē saskaras arī ar demogrāfisko krīzi, jo iedzīvotāji strauji noveco. Tas lielā mērā ir saistāms ar Ķīnas bijušo viena bērna politiku.

Tāpat pastāv arī citi eksistenciāli draudi, ar ko saskaras jaunieši visā pasaulē. Pašlaik, kad pieaug mākslīgā intelekta loma, tas liek daudziem jauniešiem pārvērtēt savas karjeras iespējas un mērķus.

Ķīnas ekonomika un no investīcijām atkarīgā ekonomika jau pašlaik izslēdz jauniešus, tieši tādēļ valsts darba tirgus faktiski saskaras ar identitātes krīzi. Ja Sji ignorēs šīs problēmas un jaunieši arī turpmāk nespēs tikt pie darba, tad vadonim jārēķinās, ka Ķīnas ekonomiskās problēmas kļūs arvien dziļākas, un tās atrisināt būs krietni sarežģītāks uzdevums.