11 vērtīgas svaigu zāļu tējas veselības veicināšanai vasarā

“Vasara ir laiks, kad droši var izvēlēties un spirdzināties ar zāļu tējām, kas būs svaigas, aromātiskas un vērtīgām īpašībām bagātas.

Zinot augu pozitīvo iedarbību uz organismu un dzerot siltu no augiem pagatavotu dzērienu, vasarā var veldzēties vēl veiksmīgāk, nekā dzerot ledainu dzērienu.

Zāļu tēju klāsts ir plašs, turklāt tējas var gatavot gan no viena auga, gan samaisot vairākus augus kopā. Turklāt dabas veltes var izmantot gan vēsā laikā, lai sasildītos, gan siltā laikā, lai atspirdzinātos, papildinot istabas temperatūras ūdeni ar dažādiem augiem. Tomēr jāņem vērā, ka ārstnieciska efekta panākšanai nepietiks ar vienkārši aplietu zāļu tēju – ārstniecībā, līdzīgi kā medikamentu lietošanā, stingri jāievēro receptūra, tējas lietošanas ilgums un kārtība,” stāsta "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte.

Augi, no kuriem ieteicams pagatavot zāļu tējas:

1. Liepu ziedi

Liepu ziedu tējai ir medaina, saldena garša. Liepziedu tēja ieteicama saaukstēšanās un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā. Tāpat tā noderēs ārīgai mutes dobuma skalošanai.

2. Citronmētra

Citronmētra satur daudz ēteriskās eļļas, tajā ir augsts askorbīnskābes un karotīna daudzums. Citronmētras tējai ir viegli nomierinošs efekts, tā palīdz samazināt nervozitāti un atbrīvo no saspringuma radītām galvassāpēm.

3. Vīgrieze

Vīgriezes tēja ir ļoti aromātiska. Tai ir nomierinošs efekts, un tā ieteicama miega kvalitātes uzlabošanai. Tāpat tēja noderēs saaukstēšanās gadījumā, jo tai piemīt sviedrējošas, temperatūru pazeminošas īpašības.

Vīgriezes tēju nedrīkst dzert cilvēki, kuri nevar lietot medikamentus, kuru sastāvā ir aspirīns vai tā atvasinājumi.

4. Piparmētra

Tā kā piparmētra satur mentolu, aukstumjutīgie receptori reaģē uz to un veicina atvēsinošu un atsvaidzinošu sajūtu, sniedzot arī enerģiju.

5. Raudene

Tējai, kas gatavota no raudenes, ir saldeni patīkama garša. Raudenei piemīt nomierinoša, spazmolītiska iedarbība, tā mazina iekaisīgus procesus kuņģa-zarnu traktā un uzlabo gremošanas procesus. Raudene nav ieteicama grūtniecības laikā.

6. Nātre

Nātru tēja ir spēcīgs diurētiķis. Glāze vēsas nātru tējas labi palīdzēs mazināt tūsku.

7. Kumelīte

Kumelītei ir nomierinošas īpašības, tā ieteicama iekaisumu mazināšanai. Tāpat kumelīti lieto, lai uzlabotu gremošanas procesus. Kumelīte ir viena no visplašāk izmantotajiem ārstniecības augiem, turklāt tā vērtīga arī ārīgai lietošanai – kompresēm, vannām, skalošanai, inhalācijām.

8. Pelašķis

Pelašķis ir unikāls mūsu klimatiskajai zonai. Šis augs ir labi zināms, taču nepietiekami novērtēts. Pelašķim ir izteikta pretvīrusu iedarbība, tas novērš spazmas, pazemina asinsspiedienu, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Mazās devās pelašķa garša ir patīkama, bet lielākās devās rūgtena, sīva.

Pelašķis nav ieteicams grūtniecības laikā.

9. Plūškoka ziedi

Plūškoka tējai vai siltam dzērienam piemīt sviedrējoša darbība, tas palīdzēs ķermenim ātrāk atdzist.

10. Melisa

Melisas garša ir līdzīga piparmētrai, taču tā ir maigāka un garšā jūtams citruss. Šim ārstniecības augam piemīt nomierinošas, spazmolītiskas īpašības, turklāt tas pozitīvi ietekmē kuņģa-zarnu trakta darbību.

11. Lavanda

Lavanda ir viens no ēterisko eļļu piesātinātākajiem augiem, kas visbiežāk tiek lietots ārīgi. Taču lavandu var izmantot arī tējās, tikai jārēķinās, ka sākotnēji tējas garša var likties specifiska. No lavandas pagatavota tēja uzlabos miega kvalitāti, tāpat to iesaka lietot kā palīglīdzekli depresijas novēršanai. Lavanda nav ieteicama grūtniecības laikā.

“Lai jebkura tēja vai dzēriens būtu interesantāks, garšu un krāsu spēlei tiem var pievienot netradicionālākus augus, piemēram, dārza zemeņu kauslapas, meža zemenes, upeņu ogas un lapas, rudzupuķu ziedus, rožu ziedlapas, arī dārzā sastopamos garšaugus, piemēram, ķimenes, izopu. Lietojot no augiem pagatavotus dzērienus vasarā,

jāņem vērā, ka ledainu dzērienu karstā laikā tomēr nevajadzētu dzert, jo tādējādi var ātri vien saaukstēties, un arī ķermenim patiesībā būs lielāka slodze.

Dzerot ledusaukstu dzērienu, receptori sūta smadzenēm signālu par aukstumu, un ķermenis sāk sevi sildīt, lai uzsildītu aukstuma avotu un tādējādi rodas apburtais loks – no vienas puses atvēsināmies, bet ķermenis pats sevi uzsilda,” stāsta Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".