Notekūdeņu noplūde Liepājā: attīrīšanas iekārtām būvēs pagaidu kanalizācijas vadu

Viņš skaidro, ka tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Lai noskaidrotu, kādēļ ir notikusi avārija, Dejus ir sazinājies ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) speciālistiem, un šīs dienas laikā tiks panākta vienošanās par ekspertīzes veikšanu būvē.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Pašlaik ir apturēti visu veidu notekūdeņu plūšana uz attīrīšanās iekārtām gan no pilsētas, gan Karostas. Pilsētā ir samazināts ūdens spiediens un iedzīvotāji aicināti samazināt ūdens patēriņu.

Ņemot vērā, ka ir avārijas situācija, notekūdeņi tiek uzkrāti kanalizācijas tīklos, rezervuāros pirms notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lai samazinātu neattīrītu notekūdeņu ieplūdi jūrā. Dejus norāda, ka iekšējos tīklos ir iespējams uzkrāt aptuveni 20 000 kubikmetru (m3). Vienā dienā pilsētā tiek radīti no 10 000 līdz 12 000 m3 notekūdeņu bez lietus notekūdeņiem. Kad rezervuāri būs piepildīti, palielināsies neattīrīto notekūdeņu apjoms, kas nonāks Baltijas jūrā, piebilst "Liepājas ūdens" vadītājs.

Dejus līdz pēcpusdienai atturējās prognozēt to, cik laika būs nepieciešams, lai varētu novērst avāriju.

Kā vēstīts, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.