"Eco Baltia": Pārstrādes industrija piedzīvo grūtus laikus

Simanovičs norādīja, ka enerģijas izmaksu kāpums būtiski samazinājis konkurētspēju globālajā tirgū, kur, piemēram, polimēru pārstrāde ir energoietilpīga, līdz ar to pārstrādātā galaprodukcija kļūst dārgāka, un Eiropas ražotājiem nākas konkurēt ar Āzijas valstīm, no kurām ieplūst lētākas izejvielas. Tāpat nesalīdzināmi zemas izmaksas ir pirmreizējiem materiāliem, kuru izmantošanai patlaban nav nekādu ierobežojumu.

"Līdz ar to pēc karadarbības sākuma Ukrainā, kad ražotāji savas ilgtspējas stratēģijas novirzījuši otrajā plānā, otrreizējo izejvielu izmantošana ieņem mazāku lomu un pārstrādes industrija piedzīvo grūtus laikus," sacīja Simanovičs.

Viņš arī izteica viedokli, lai situāciju labotu, ar steigu jāvieš izmaiņas ES regulās, nosakot konkrētas prasības pārstrādātu materiālu izmantošanai un no Āzijas importētu materiālu aplikšanai ar nodokli.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka pretējā gadījumā var rasties situācija, kad lokālo pārstrādātāju kļūs mazāk, tēdējādi valstīm var būt grūtāk izpildīt ES noteiktās pārstrādes normas.

Jau ziņots, ka Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā pastāv risks nesasniegt 2025.gadam noteiktos sadzīves atkritumu un izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķus, kā arī 2035.gadam noteiktos mērķrādītājus attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu.

EK ziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai teikts, ka kopumā atbilstoši Eiropas Vides aģentūras veiktajam novērtējumam lielākajā daļā dalībvalstu pastāv risks, ka netiks sasniegti 2025.gadam noteiktie mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu.

Deviņas dalībvalstis - Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija un Vācija - ir ceļā uz abu rādītāju sasniegšanu, kamēr astoņām dalībvalstīm - Francijai, Igaunijai, Īrijai, Latvijai, Portugālei, Somijai, Spānijai un Zviedrijai - pastāv risks, ka netiks sasniegts tikai sadzīves atkritumu mērķrādītājs, bet nav riska attiecībā uz visa izlietotā iepakojuma mērķrādītāju.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka desmit dalībvalstīm - Bulgārijai, Grieķijai, Horvātijai, Kiprai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai - pastāv risks, ka netiks sasniegti ne sadzīves atkritumu, ne visa iepakojuma atkritumu mērķrādītāji 2025.gadam.

Līdztekus secināts, ka vairākās dalībvalstīs pastāv risks, ka netiks sasniegts viens vai vairāki konkrētam materiālam noteiktie mērķrādītāji, un vislielākais risks šajā ziņā attiecas uz plastmasu. Šajā riska grupā līdztekus 18 citām valstīm ir arī Latvija.

EK arī norāda, ka 13 dalībvalstis joprojām ir tālu no mērķrādītāja līdz 2035.gadam panākt, ka poligonos apglabā ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Ungārija.

Tāpat ziņots, ka "Eco Baltia" šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 56,356 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk,nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 1,1% un bija 2,766 miljoni eiro

Savukārt pērn "Eco Baltia" strādāja ar 210 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas peļņa saruka par 9,5% - līdz 8,4 miljoniem eiro.

Uzņēmums "Eco Baltia" reģistrēts 2011.gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".

"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.