Kāpēc konceptauto reti pārtop par sērijveida produktu?

Sapnis un realitāte

Konceptauto var iedalīt divās grupās: tajos, kas nekad nenonāk sērijveida ražošanā, un tajos, kas nākotnē ielās tomēr izbrauc. Pēdējie piesaista uzmanību ar ekskluzīviem elementiem, taču nepārprotami atgādina rūpnīcā ražotus auto. Piemēram, "Kia Trail’ster" skaidri parādīja, kāds būs otrās paaudzes "Soul" modelis, un drīz vien ar nelielām izmaiņām tas noripoja no konveijera.

Savukārt pirmās grupas koncepti izskatās kā futūristiski kosmosa kuģi, kas paredzēti braukšanai pa citām planētām. To interjers fascinē ar neparastu stilu un neredzētām tehnoloģijām. Ražotāji runā par izcilu piedziņu, taču šie stāsti biežāk atgādina pasakas, jo šādas tehnoloģijas reti nonāk ražošanā.

"Konceptiem nekādas augstās prasības netiek izvirzītas. Drošība šajā gadījumā vispār nav svarīga, jo tie ļoti reti nonāk pie ikdienas lietotājiem. Ar šiem modeļiem ražotāji parasti piesaka jaunu stila virzienu, jaunus dizaina elementus vai parāda jaunu ekoloģisko tendenci," skaidro Mats Buželis, auto vēstures pārbaudes uzņēmuma "carVertical" komunikācijas vadītājs.

Vaicāts, kurš konceptauto viņam palicis atmiņā, žurnāla "Klubs auto" apskatnieks Toms Timoško nedaudz ironiski atzīst, ka gandrīz nekad neatceras nosaukumus, jo tie vienmēr ir pārāk eksotiski. Pēdējie, ko viņš redzējis, ir "Audi A6 Avant e-tron Concept", "Skysphere Concept" un "Grandsphere Concept". "Svarīgākais ir, lai koncepts būtu interesants, lai cilvēki par to runātu un tādā veidā popularizētu gaidāmo modeli. Kad tas pilnīgi citādā izskatā tiek palaists uz konveijeru – tas jau ir kas cits. Jo koncepts atspoguļo, ko ražotājs spētu izdarīt, ja nebūtu ne finansiālu, ne drošības, ne citu ierobežojumu," saka Toms.

Ja tas ir nereāli, kāpēc tas ir vajadzīgs?

Ar konceptiem ražotāji vēlas pārsteigt sabiedrību un piesaistīt uzmanību. Bet parasti šādiem auto ir simboliska nozīme, tāpēc cilvēki, kuri interesējas par mašīnām, nekad tos neuztver īpaši nopietni.

"Kaut vai "Peugeot" piemērs. Šis uzņēmums ir radījis daudz konceptu, kas pārspēj pat superauto rādītājus. Diemžēl ielās tie nekad nav parādījušies. Taču viena otra detaļa ir pārnesta uz standarta modeļiem," stāsta Mats Buželis.

Piemēram, 2017. gadā, kad publika ieraudzīja "Peugeot Instinct" konceptu, tai no izbrīna atkārās žoklis, bet šodien šīs franču kompānijas saimē no tā redzam tikai vāju atblāzmu. 2014. gada "Kia GT4 Stinger" koncepts debitēja ar korejiešu zīmolam raksturīgo priekšējo režģi. Tagad tas ir pilnveidots un joprojām tiek izmantots. Lai gan sportiskās kupejas uz konveijera neripo, daži virsbūves elementi un dizaina proporcijas atkārtojas citos "Kia" modeļos.

Kāpēc konceptmodeļus pārveido?

Ir vairāki iemesli, kāpēc konceptauto nekļūst par masu produktu. Ceļā uz sērijveida ražošanu koncepti būtiski mainās drošības un lietojuma prasību dēļ. Piemēram, Eiropas Savienībā mašīnām jāatbilst noteiktām drošības prasībām. "Veidojot konceptus, dizaineri ļauj vaļu fantāzijai, taču, kad pienāk laiks palaist sērijā, izrādās, ka priekšpuses dizains ir būtiski jāmaina, lai tas atbilstu visiem kritērijiem. Tāpat dažkārt tiem ir spoileri ar asām malām," stāsta Toms.

Populāri ir arī konceptiem uzstādīt milzu riteņus, taču - tie ir dārgi, un ar tiem auto nav ērti. Patiesībā reālos apstākļos ar konceptauto būtu grūti pārvietoties laika apstākļu, ceļa seguma un citu iemeslu dēļ.

Arī finanšu jautājums nav pēdējā vietā. Ražot ir vērts tikai to, kam var prasīt konkurētspējīgu cenu. "Konceptauto ir pārāk dārgi sērijveida ražošanai. Masu ražotājam jāpiebremzē dizaineru iztēle, lai galaproduktam būtu pieņemama cena, ko var atļauties vidusmēra pircējs. Tāpēc tos padara nedaudz vienkāršākus un atmet vizuāli iespaidīgus, bet dārgus elementus," stāsta Toms.

Tāpat ir arī ar tehnoloģijām. Konceptuālajam hečbekam var būt pašbraukšanas sistēma, salons no kosmosā pieejamiem materiāliem un projekcija uz priekšējā vējstikla, taču ir skaidrs, ka ražot šādus auto nevarēs atļauties. Turklāt cilvēki vēlas, lai mašīnā būtu ērti sēdēt gan priekšā, gan aizmugurē, lai būtu gana vietas mantām, taču īpašs dizains un praktiskums ne vienmēr ir savienojami.

"Konceptam un sērijveida modelim ir ļoti maz kopīga, jo sērijveida modeļiem jābūt pielāgotiem dažādiem ražošanas un lietošanas aspektiem, jāatbilst dažādām prasībām un jānodrošina konkurētspējīga cena," skaidro Buželis.

Taču gadās arī pārsteigumi!

Tomēr ir arī daži konceptauto, kas ierauga dienasgaismu kā sērijveida auto, piemēram, vien retais ticēja, ka BMW i8 koncepta superauto parādīsies ielās. Kas tāds mēdz notikt, ja pielāgošana ražošanai nav īpaši sarežģīta un cena nav būtisks rādītājs.

Reizēm par realitāti kļūst arī neticami ģimenes auto koncepti. Piemēram, "Kia" pārsteidza pasauli, paziņojot, ka 2021. gada Losandželosas auto izstādē demonstrētais EV9 septiņvietīgais krosovera koncepts ielās izbrauks gandrīz tāds pats. Sērijveida modelī redzamas tikai pāris atšķirības: nedaudz slīpāks vējstikls (labākai aerodinamikai) un mazāki riteņi.

Korejiešu rūpnieki uzskatāmi demonstrē, ka arī koncepta tehniskie dati nav nekādas pasakas. "Hyundai" un "Kia" modulārajā elektroauto platformā E-GMP jau izmanto 800 voltu elektrisko sistēmu, tāpēc uz tās veidotajam EV9 būs arī milzīgs uzlādes ātrums – līdz pat 350 kW. Šajā lielajā septiņvietīgajā krosoverā tiks uzstādīts lielāks akumulators – 99,8 kWh, kas ar vienu uzlādi ļaus nobraukt solītos 500 km.

Ļoti līdzīgs konceptam ir arī "Hyundai Ioniq 5". Arī šobrīd tas izskatās kā koncepts, savā ziņā savāds. Bet ražotājs ir spējis konceptauto stilu transformēt sērijveida modelī, kas izskatās interesanti un izceļas uz citu mašīnu fona. Arī "Kia EV9" ir ļoti neparasts auto ar futūristisku dizainu," piebilst Toms.

"Konceptiem nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem. Lai tie paliek kā dizaineru radošā lidojuma izpausme, jo viņi nosaka toni un parāda, ko no ražotāja var gaidīt nākamajos 5 vai 10 gados. Un tas darbojas, jo dažkārt koncepts ir pamatā patiesi ikoniskām mašīnām, piemēram, "Lexus LC500". Lai gan šim auto ir jau pieci gadi, tas joprojām izskatās konceptuāli," piebilst Buželis.

Tāpēc kopumā konceptauto ir ļoti interesanti, un ir labi, ka tādi tiek veidoti. Galu galā savā ziņā tie ļauj mums sapņot un ielūkoties nākotnē.