Šmits: Nepieciešama iespēja piemērot atsevišķas atkāpes Latvijas kopējā lauksaimniecības politikā (1)

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka sanāksmē Šmits norādīja, ka ir ļoti aktuāli runāt par tirgus situācijas prognozēšanu un būt labi sagatavotiem. "Sevišķi redzot, ka Krievija pārtiku, īpaši graudus, izmanto kā ieroci un destabilizē tirgu," viņš pauda.

Ministrs sanāksmē arī norādīja, ka Latvija kā viena no pirmajām ES dalībvalstīm sāka datu ziņošanu par lauksaimniecības un pārtikas produktu krājumiem. Šī informācija ir būtiska un būtu jāsniedz visiem.

Viņš arī piebilda, ka Latvija sagaida no Eiropas Komisijas (EK) saņemtās informācijas analīzi par produkcijas krājumiem un situācijas attīstību ES iekšējā tirgū.

Tāpat ministrs Briselē minēja, ka svarīga ir ne tikai uzraudzība pār nozīmīgākajiem lauksaimniecības produktu krājumiem, bet ES spēja arī prognozēt situācijas attīstību tirgū.

Šmits diskusijas laikā uzsvēra, ka jāveido ES līmeņa priekšlaicīgas paredzēšanas mehānisms krīzes situācijām, kas sniegtu gan caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, gan ļautu pamatot potenciālā atbalsta piešķiršanu krīzes gadījumā.

Vienlaikus ZM norāda, ka ražas prognoze graudiem, rapšiem, augļiem un ogām ir ļoti pasliktinājusies, un saimniecības gaida rentabilitātes problēmas. Aplēses liecina, ka 2023.gadā lauksaimnieciskās produkcijas izlaides vērtība varētu samazināties par aptuveni 30%.

Šmita ieskātā, bez EK ārkārtas atbalsta ir nepieciešama arī iespēja piemērot atsevišķas atkāpes Latvijas Kopējā lauksaimniecības politikā.

Tāpat ministrijā piebilst, ka Briselē ministri pauda stingru nosodījumu Krievijas rīcībai, izstājoties no Melnās jūras graudu vienošanās, un bažas par ietekmi, kādu lēmums radīs uz saspringto situāciju lauksaimniecības tirgū un globālo pārtikas nodrošinājumu.

Tāpat ZM informē, ka ES ministri uzsvēra nepieciešamību uzlabot Solidaritātes koridoru darbības efektivitāti un rast alternatīvus tranzīta ceļus, lai turpinātu nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu.

Šmits sanāksmē arī norādīja, ka, risinot Ukrainas robežvalstu problēmas, kas saskaras ar būtisku Ukrainas lauksaimniecības produktu pieplūdumu, nav jāpieņem aizliegumi, bet gan jāmeklē un jāatrod kopīgi risinājumi Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportēšanai un tranzīta veicināšanai.

Vienlaikus ZM uzsver, ka EK jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, par ko papildu pētījumu sagatavojusi EK, Latvija nevar atbalstīt, jo tas paredz Latvijai kā pašai mazākajai AAL lietotājai praktiski pilnīgu lietošanas aizliegumu.

Ministrijā norāda, ka EK pētījumā nav sniegusi atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem - par to, kā dalībvalstīm uzliktais pienākums samazināt AAL lietošanu ietekmēs ražošanu, pārtikas cenas un konkurētspēju. Nespēja pat ar papildu pētījumu atbildēt uz šiem nozīmīgajiem jautājumiem liek dalībvalstīm turpināt diskusijas par to, vai regulas priekšlikums būtu realizējams dzīvē.