Kāpēc ES Polijai un Ungārijai apturēja finansējumu? (2)

Jau vairākas nedēļas Facebook lietotāji dalās ar video, kurā kāds vīrietis apgalvo, ka šā gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas bija safabricētas, bet Rinkēvičs esot amatam izvēlēts jau pirms deviņiem gadiem viņa seksuālās orientācijas dēļ. Tas ir izdomājums, kam video autors nekādus pierādījumus nesniedz. Viņš arī lēš, ka Eiropas Savienība atņems finansējumu visiem, kas liedzot bērniem uzspiest tā saukto LGBT propagandu. Arī tā nav taisnība.

Viņš stāsta:

“Viņu [Rinkeviču] jau 2014. gadā gatavoja kļūt par Latvijas prezidentu. Jums politiķi stāsta, ka bija balsojums (..) un ka pirms pāris nedēļām izvēlējās prezidentu. Tie ir meli un muļķības.”

Video autora apgalvojumiem nav nekāda pamatojuma. Latvijas Satversme nosaka, ka prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem. Ievēlēšanas kārtību nosaka Valsts prezidenta ievēlēšanas likums. Šogad 31. maijā Saeimā notika ārkārtas sēde, kurā deputāti balsoja par nākamo Latvijas prezidentu. Balsojums bija atklāts, un tajā piedalījās 87 deputāti, kopā pārstāvot visas Saeimas frakcijas. No katras frakcijas tika deleģēts viens deputāts, kas skaitīja balsis. Saeimas mājaslapā pieejams vēlēšanu norises video ieraksts. Trešajā kārtā par prezidentu ievēlēja Rinkēviču. Video autors neparāda nekādus pierādījumus, ka balsojums nav noticis vai ka deputāti rīkojuši viltus balsošanu.

Tālāk video autors stāsta, ka Eiropas Savienība atņems finansējumu visiem, kas liedzot bērniem uzspiest tā saukto LGBT propagandu:

“Eiropas Komisijas prezidente [Urzula] fon der Leiena lika visiem noprast, ka viņa tiem, kas pretosies homoseksuāļu propagandai bērniem un pusaudžiem, apturēs naudas plūsmu – kā tas bija Polijā un Ungārijā.”

Vīrietis nekorekti atspoguļo notikumus Polijā. 2020. gada vasarā Eiropas Komisija (EK) atteica mērķsadarbības programmas grantu sešām Polijas pilsētām, taču tam nebija nekādas saistības ar bērniem vai jauniešiem. Sākot ar 2019. gadu, vairākas Polijas vojevodistes, apriņķi un pilsētas sevi pasludināja par zonām, kas ir brīvas no “LGBT ideoloģijas”. No likuma puses šajās vietās nekas nemainījās, taču 2020. gada Eiropas komisāra memorandā norādīts, ka tas ir būtiski ietekmējis LGBT+ cilvēku dzīvi. Bijuši gadījumi, kad vietējie uzņēmumi LGBT+ kopienas pārstāvjiem atteikuši pakalpojumus, piemēram, aptiekā. Turklāt vairākiem aktīvistiem un medijiem, kas ziņojuši par tur notiekošo, esot draudēts ar tiesu darbiem.

EK pārstāvis sarakstē ar mediju NBC News skaidroja, ka mērķsadarbības grantu konkursā būtiska loma ir principam par vienlīdzīgu izturēšanos. Arī viens no granta pieteikuma punktiem aicina paskaidrot, kā projekts veicinās dzimumu līdztiesību un cilvēktiesību ievērošanu. Savukārt 2021. gadā EK brīdināja, ka šie Polijas reģioni nesaņems līdzekļus no pēcpandēmijas atkopšanās fonda, norādot, ka tie pārkāpj Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu. Baidoties zaudēt finansējumu, vairākas pašvaldības atteicās no šī statusa.

Runājot par Ungāriju, video autors nemin, ka iemesls “naudas plūsmas apturēšanai” bija saistīts ar valsts neatbilstību ES Pamattiesību hartas nosacījumiem. 2021. gada jūnijā Ungārijas parlaments pieņēma likumu par bērnu aizsardzību un stingrāku rīcību pret pedofilu likumpārkāpējiem. Taču likums skar ne tikai bērnu drošību un seksuālo izmantošanu; Vairākas ES dalībvalstis norāda, ka tas arī ierobežo vārda brīvību.

Likumā teikts, ka bērniem paredzēts saturs nedrīkst “nelabvēlīgi ietekmēt nepilngadīgo fizisko, garīgo vai morālo attīstību”. Realitātē ar to saprotams arī saturs, kas attēlo vai “popularizē” homoseksualitāti, kā arī informācija par dzimuma maiņu un dzimumidentitāti, kas atšķiras no bioloģiskā dzimuma. Tas nozīmē, ka Ungārijas mediju padome drīkst jebkuru pārraidi, kurā ir kāds LGBT+ tēls, klasificēt pieaugušajiem domātajā 5. kategorijā. Līdz ar to tā rādāma tikai pēc 23.00 naktī. Likumā arī noteikts, ka seksuālās izglītības materiāli nedrīkst saturēt informāciju par šiem tematiem.

Pāris dienas pēc likuma pieņemšanas to kopīgi nosodīja 18 ES dalībvalstis, tostarp Latvija. Atklātā vēstulē tās norādīja, ka likums pārkāpj ES pamattiesību hartā noteiktās tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Tas arī diskriminējot cilvēkus viņu seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ. Vēlāk nosodījumu izteica arī Eiropas Parlaments. Pērn decembrī ES iesaldēja Ungārijai atvēlētos Kohēzijas fonda līdzekļus, norādot uz to, ka valsts neatbilst Pamattiesību hartas nosacījumiem.

Video autora sociālo mediju kontos dominē tā sauktajām ģimenes vērtībām un “dabiskajām ģimenēm” veltīta maldinoša, melīga un homofobiska informācija. Viņš arī iepriekš piedalījies dažādu zināmu dezinformācijas izplatītāju rīkototās aktivitātēs.

Secinājums: Nav pieradījumu, ka šā gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas nenotika vai, ka tās tika safabricētas. Tas, ka vairākas Polijas pilsētas 2020. gadā nesaņēma mērķsadarbības programmas grantu, nebija saistīts ne ar bērniem, ne pusaudžiem. Savukārt Ungārijai atvēlēto Kohēzijas fonda finansējumu iesaldēja saistībā ar valsts neatbilstību Pamattiesību hartas nosacījumiem.