Mums liekas, kas gan var būt vienkāršāk kā pamest kustību ar totalitārisma iezīmēm - aizcirst durvis, nobloķēt kontaktus un ieelpot brīvības gaisu. Bet cilvēkiem, kas gadu desmitus bijuši reliģiskā organizācijā, aiziešana ir ārkārtīgi traumatiska. Tas ir gluži kā būvēt jaunu, savu pasauli, jo daudziem saikņu saraušana var nozīmēt sociālu nāvi, saka ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko. TVNET saruna ar ārstu par reliģiju un totalitārismu, piederību reliģiskai kustībai, kas, no vienas puses, ir kā drošības saliņa, no otras, veicina rigidu domāšanu, bailes un trauksmi.

Kādas psihoemocionālas sekas var radīt ilgstoša atrašanās reliģiskā organizācijā ar totalitārisma iezīmēm, kā, piemēram, “Jehovas lieciniekus” (JL) raksturo reliģiju pētnieki?

Nesen lasīju socioloģijas profesora Čandlera Rozenberga (Chandler Rosenberger) rakstu, kurā viņš salīdzināja reliģiju un totalitārismu. Galvenā doma: gandrīz jebkurā reliģijā var atrast totalitārisma iezīmes, tādas kā strikta organizācijas hierarhija, prasība būt paklausīgiem, bargi sodi un bailes tikt sodītiem, kā arī brīvības un izvēles ierobežojumi. Atliek atcerēties pareizticīgo gavēņus un konfliktus par abortu aizliegumu Polijā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X