Ar jaunieti, kuras tvitervārds ir «noguris un nelaimīgs» (rakstā saukšu viņu par Alisi) tiekamies tiešsaistē, jo viņa šobrīd dzīvo ārzemēs. Manu uzmanību viņas Twitter konts piesaista ar pārsteidzoši atklātu stāstu par dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Jāatzīst, ka pirms sarunas biju ieguvusi ļoti virspusēju iespaidu par to, ko ikdienā pārdzīvo šī raksta varone. Latvijas informācijas telpā pieejamā informācija aprobežojas ar atsevišķām mājas lapām, kuras minētos stāvokļus apraksta galvenokārt attiecībā uz bērniem.
Ja pieaugušajiem netiek uzstādīta atbilstoša diagnoze, veidojas dažādas situācijas. Vai nu tā vietā tiek diagnosticēts kaut kas cits un piemērota nepareiza ārstēšana, vai arī netiek diagnosticēts vispār nekas. Es domāju, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas ar nediagnosticētu autismu nokļuvuši psihiatriskajā aprūpē Latvijā uz citu diagnožu pamata, no kurām daļa, iespējams, ir patiesas, bet netver visu lauku. Vai arī kaut kādi autisma simptomi tiek nosaukti citā vārdā un neatbilstoši ārstēti. Un ir arī citi cilvēki, kas vispār nav nonākuši pie ārsta, bet ikdienā mokās. Un tas noved pie bezdarba, nabadzības, atkarībām un tamlīdzīgām problēmām.