26 gadu vecumā Ginta mācās būt laba mamma savai trīs gadus vecajai meitai. Viņa no nulles apgūst lietas, kas mums padodas dabiski: kā apsveikt mazo dzimšanas dienā, kā pirms gulētiešanas lasīt viņai brīnumpasaku. Pirms gada Ginta pirmo reizi noskatījās filmu par Hariju Poteru. Nē, jaunā sieviete nav augusi sociālā izolācijā, tomēr sabiedrībā jūtas kā “mūsdienu Mauglis”, jo tāpat kā viņas vīrs nāk no “Jehovas liecinieku” ģimenes, kur daudzas normālas lietas bija liegtas. Ginta savu dzīvesstāstu mums atklāj anonīmi, jo aizvien ir “Jehovas lieciniece”. Kad viņa aizies, vecāki, visticamāk, no meitas novērsīsies.

Bārbija zem eglītes

Gintas vecāki par “Jehovas lieciniekiem” kļuva 90. gadu beigās. Ģimene dzīvoja pieticīgi, jo strādāja tikai tēvs, kamēr mamma rūpējās par mājas soli. “Atceros sevi četru gadu vecumā, kad apmeklējām sapulces. Šajā laikā mana bērnība beidzās, jo bērnam ir svarīgi svētki, tradīcijas, bet “Jehovas liecinieki” svētkus nesvin. Viņi saka, ka var svinēt jebkurā laikā, bet realitātē tā nenotiek,” savu dzīvesstāstu iesāk jaunā sieviete. Vienīgo no vecākiem saņemto dāvanu - Bārbiju zem Jaungada eglītes viņa atceras vēl tagad. “Tikai tante un vecmāmiņa domāja, ko man un māsai uzdāvināt, ko gardu atsūtīt."

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X