Ukrainai trūkst līdzekļu labības eksporta infrastruktūras aizsardzībai

"Mums nepieciešamas raķetes un pretgaisa aizsardzība, uzlabota, spēcīga, moderna un spējīga pretdarboties tiem raķešu tipiem, kurus ienaidnieks pret mums izmanto," trešdien sniegtajā intervijā uzsvērusi Humeņuka.

Krievijas agresija Ukrainā un tās bezatbildīgā rīcība, izstājoties no vienošanās, kas atviegloja Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru, rada draudus globālai pārtikas apgādei, paudusi Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien, 26.jūlijā, sasaucis NATO un Ukrainas padomes sanāksmi, kurā plānots apspriest Ukrainas labības eksportu un Krievijas lēmumu apturēt vienošanos, kas nodrošināja labības pārvadāšanu no Ukrainas ostām.

ĀM pārstāve norādīja, ka sanāksme sasaukta pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska iniciatīvas un būs pirmā Ukrainas un NATO sabiedroto tikšanās kopš inaugurālās sanāksmes NATO Viļņas samitā. Sanāksmes sasaukšana pierāda, ka NATO un Ukrainas attiecības kopš Viļņas samita ir paceltas citā līmenī. Ukraina un NATO sabiedrotie pie sarunu galda tiekas kā vienlīdzīgi partneri un visi padomes lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi.

"Latvija sanāksmē paudīs nelokāmu atbalstu Ukrainai. (..) Starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams meklēt risinājumus, lai nodrošinātu Ukrainas graudu eksportu," uzsvēra Eglīte.

TVNET jau rakstīja, ka Krievija aizvadītajā nedēļā izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas kuģiem ar labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt jau apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas.

Kopš pagājušās vasaras, kad ar Turcijas starpniecību tika panākta vienošanās par drošu labības izvešanu, Ukrainai izdevies pārdot ap 33 miljoniem tonnu labības un pārtikas produktu.