Francijas prezidents brīdina par "jauno imperiālismu" Klusajā okeānā

Makrons, kurš ir pirmais amatā esošais Francijas prezidents, kas apmeklējis Vanuatu, reģionam, kurā notiek stīvēšanās par ietekmi starp Ķīnu un ASV, mēģina piedāvāt "franču alternatīvu".

Indijas un Klusā okeāna reģionā, īpaši Okeānijā parādījies "jauns imperiālisms un varas loģika, kas apdraud vairāku, bieži mazāko un trauslāko, valstu suverenitāti," uzstājoties Vanuatu ar runu, norādīja Elizejas pils saimnieks.

Viņš apgalvoja, ka Parīzes mērķis ir aizstāvēt visu to reģiona valstu neatkarību un suverenitāti, kas ir gatavas sadarboties ar Franciju.

Ķīna cenšas paplašināt savu ietekmi Klusā okeāna dienviddaļā. Pērn Pekina, piemēram, parakstīja slepenu aizsardzības līgumu ar Zālamana Salām.

Pekina uztur arī savas teritoriālās prasības Dienvidķīnas jūrā.

ASV, kas kopš Otrā pasaules kara bijusi dominējošā lielvara Klusā okeāna dienvidos, uz to reaģējusi, izsludinot jaunas palīdzības programmas, atverot reģionā jaunas vēstniecības un parakstot jaunus aizsardzības līgumus, tostarp, piemēram, ar Papua-Jaungvineju.

Savukārt Makrons mēģina uzdot Franciju par "līdzsvarojošu lielvaru" reģionā.

Viņš izteicās, ka uzskata sevi par tiesīgu brīdināt par lielvaru tīkojumiem Klusajā okeānā, jo francūži esot "atzinuši savu koloniālo pagātni".

Vanuatu līdz 1980.gadam, kad tā ieguva neatkarību, bija Francijas un Lielbritānijas kondomīnija, un, kā izteicās Makrons, tās "bagātības tika sagrābtas un tauta ekspluatēta".

"Mēs esam šīs pagātnes pārmantotāji," atzina Francijas prezidents, piesaucot arī iedzimto paverdzināšanu un izvešanu uz citām kolonijām darbam plantācijās. "Vanuatu cieta no tikpat nežēlīgas kolonizācijas kā tā, kas tika uzspiesta citviet Āfrikā un Āzijā."

Tajā pašā laikā septiņās Francijas aizjūras teritorijās, kas joprojām izkaisītas Klusā okeāna reģionā, tostarp Jaunkaledonijā un Franču Polinēzijā, šobrīd mīt 1,6 miljoni Francijas pilsoņu, un to kopējā ekskluzīvā ekonomiskā zona aptver deviņus miljonus kvadrātkilometru lielu platību.

Makronam nācies pārskatīt savu Klusā okeāna stratēģiju, kopš 2021.gadā Austrālija lauza līgumu par Francijas zemūdeņu iegādi, dodot priekšroku ASV un Lielbritānijas ražotajām kodolzemūdenēm.

Tomēr savas tūres ietvaros Elizejas pils saimniekam jau nācies sastapties ar pretestību viņa piedāvātajai "franču alternatīvai".

Uzturoties 48 stundu ilgā vizītē Jaunkaledonijā, Makrons tikās gan ar autonomās aizjūras teritorijas neatkarības atbalstītājiem, gan tās pretiniekiem, taču prezidentam nācās atzīt, ka viņu "personīgi aizskārusi" dažu neatkarības kustības pārstāvju atteikšanās ierasties uz šo tikšanos.

Kā ziņots, Makrons trešdien brīdināja, ka separātiskie noskaņojumi Jaunkaledonijā var novest pie vardarbības, un aicināja neatkarības atbalstītājus pieņemt referendumu rezultātus par palikšanu Francijas sastāvā.

Pēc Vanuatu Francijas prezidents iecerējis apmeklēt arī Papua-Jaungvineju.

Tikmēr dienu iepriekš Jaunzēlandē viesojās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš brīdināja par Ķīnas "plēsonīgajām" investīcijām Tongā.

Savukārt ceturtdien ar Papua-Jaungvinejas valdības locekļiem tikās ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, kurš paziņoja, ka nesen parakstītā aizsardzības līguma ietvaros uz turieni tiek nosūtīts Savienoto Valstu krasta apsardzes kuģis.