Apsēstība ar seksu, riebums pret bērniem. Karalienes Viktorijas patiesā daba (2)

Foto: Wikimedia Commons

Anglijas karaliene Viktorija ir viena no pasaulē zināmākajiem monarhiem, tomēr viņas dienasgrāmata atklāj tādas dzīves detaļas, kuras zina vien retais. Izrādās, karaliene ne vien neieredzēja savus deviņus bērnus, bet bija arī ļoti seksuāli aktīva sieviete, kurai atvases bija šķērslis divvientulības baudīšanai ar vīru, vēsta BBC.

Anglijas karaliene Viktorija piedzima 1819. gadā Kensingtonas pilī. Viņas tēvs nomira, kad Viktorija bija maziņa. Bērnībā topošā karaliene jutās ļoti vientuļa.

Kad Viktorijai palika 18 gadi, viņu kronēja par Anglijas karalieni. Pēc trim gadiem viņa apprecējās ar savu brālēnu, princi Albertu. Ar laiku Viktorija savā vīrā patiesi iemīlējās un dāvāja tam deviņus bērnus. 1861. gadā Alberts aizgāja mūžībā no vēdera tīfa.

Raksta foto
Foto: Wikimedia Commons

"Taču uzmini nu! Izrādās, ka viņa bija briesmīga māte. Karalienei riebās bērni; viņa tos neieredzēja, jo tie traucēja pavadīt laiku divatā ar Albertu," stāsta raidījuma vadītājs Rasels Keins. 

Kādā vēstulē karaliene izteica savu riebumu pret zīdaiņiem:

"Neglītie mazuļi ir ļoti pretīgi un atbaidoši, īpaši, kad ir izģērbti. Līdz četru mēnešu vecumam viņiem ir liels ķermenis, mazas kājas un tās šausmīgās vardei līdzīgās kustības."

Lai gan Viktorijai bērni nepatika, tomēr, kad apprecējās viņas meita Alise, Viktorija kādā vēstulē rakstīja: "Skumjākā diena manā dzīvē." Tāpat arī karaliene nevēlējās, lai viņas meita Beatrise iestūrētu laulības ostā. Kad Beatrise tomēr saderinājās, karaliene atteicās ar meitu runāt. Tā vietā kopīgo pusdienu laikā karaliene Beatrisei rakstīja zīmītes.

Raksta foto
Foto: Wikimedia Commons

Vēl viena interesanta dzīves detaļa, ko atklāj karalienes dienasgrāmatas, ir tāda, ka viņai ļoti patika sekss. Viktorija rakstīja:

"Mans dārgais Alberts ienāca iekšā, mūkot no lietus... Viņš izskatījās tik vīrišķīgs savās baltajās kašmira galifē biksēs, un zem tām viņam nekā vairāk nebija."

Viktorijas valdīšanas laikā miljons cilvēku nomira Īrijas kartupeļu badā. Eiropieši savā starpā sadalīja Āfriku, lai gūtu labumus no tur esošajiem dabas resursiem. Angļu-būru kara laikā Āfrikā tika celtas koncentrācijas nometnes. Vīri, sievas un bērni mira arī Sipaju sacelšanās laikā. Tāpat bez upuriem neiztika arī Indija, kurā neskaitāmi cilvēki mira badā.

Viktorija jaunāko informāciju par savas impērijas stāvokli saņēma vien ik pēc pāris nedēļām, tādēļ viņai bija grūti izsekot līdzi tās reālajam stāvoklim un cilvēku dzīvei tajā. 

Reiz viņa personīgi ziedoja gandrīz 2000 Lielbritānijas mārciņas (2350 eiro) tiem cilvēkiem, kuri cieta Īrijas kartupeļu badā. Keins stāsta, ka tas varētu nozīmēt, ka karalienei nebija vienaldzīgs iedzīvotāju liktenis. Viņa nosodīja pastrādātās zvērības Indijas sacelšanās laikā, kā arī uzskatīja, ka Indijā ir jāvalda ticības brīvībai.

"Vai viņa būtu saucama pie atbildības? Tas jāizlemj tev," saka Keins.

Raksta foto
Foto: Wikimedia Commons
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu