/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/07/28/15484185t1h27e5.png)
Atdzīvinātās nematodes 46 tūkstošus gadu bija nogulējušas Sibīrijas mūžīgajā sasalumā un var palīdzēt mums nonākt tuvāk brīdim, kad varēsim uz noteiktu laiku sasaldēt paši sevi.
Zinātnieki atdzīvinājuši pirms 46 tūkstošiem gadu sasalušus tārpus (4)
Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kas ir sasalusi vismaz divus gadus pēc kārtas. Sibīrijā atrodas pasaulē senākais mūžīgais sasalums, kur vietām sauszeme ir sasalusi jau vairāk nekā 650 tūkstošus gadu.
Izpētot šīs senās augsnes paraugus 2017. gadā, pētnieki atrada divas sasalušas nematodes – veltņtārpu tipa klases pārstāves. Nematodes tika nogādātas laboratorijā, kur jau iepriekš tika strādāts pie tā, lai noskaidrotu, kā šie radījumi var nonākt tik mazaktīvā stāvoklī, lai izdzīvotu ekstrēmos apstākļos.
Šo stāvokli dēvē par kriptobiozi, kad apstājas organisma vielmaiņa, neļaujot norisināties jebkādai attīstībai.
Tas ir tāds kā stāvoklis starp dzīvību un nāvi, izdevumam “Newsweek” teica pētnieki.
Tārpu vecumu izdevās noteikt, izanalizējot sasalušo augu atliekas, kas bija tiem apkārt. Izrādījās, ka tārpi sasaluši pirms 45 839 līdz 47 769 gadiem, kļūstot par senākajiem atdzīvinātajiem radījumiem pasaulē.
Kriptobioze šajā gadījumā nav īsti skaidra. Zinātnieki domā, ka šīs nematodes paļaujas uz cukuru trehalozi, lai ilgstoši izdzīvotu ekstrēmos apstākļos. Trehaloze tārpos varētu arī darboties kā zināma veida antifrīzs.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS Genetics”.