PIN koda apstiprinājuma pieprasīšana telefonsarunā ir jāuztver skeptiski un vienmēr jāizvērtē, vai sarunas biedrs ir identificējams un vai tiešām šādas informācijas pieprasīšana ir pamatota.
"PIN1 un PIN2 drošības kodi ir jāzina tikai personai, kurai tie pieder, kā arī jāpievērš uzmanība tam, kāda darbība ar tiem tiek apstiprināta.
Krāpnieki bieži izliekas par bankas darbiniekiem, lai panāktu, ka pats klients apstiprina krāpniecisku darbību. Bankas darbinieki nekad neprasīs telefonsarunā apstiprināt darbību ar PIN2 kodu,” atgādina Briede.
Jāslēpj no svešām acīm
PIN kodi un paroles ir jāaizsargā no svešiniekiem, tāpēc tos nedrīkst glabāt redzamā vietā, piemēram, uz ledusskapja durvīm vai biroja galda. Ja PIN kodu atcerēšanās no galvas sagādā grūtības, un tos ir nepieciešams pierakstīt, jārūpējas, lai piezīmju lapiņas uzglabāšana būtu droša, un tai nevarētu piekļūt nepiederošas personas.
Jāatceras, ka, piemēram, maka zādzības vai nozaudēšanas gadījumā kodi var nonākt krāpnieku rokās. Arī ar tālruni uzņemts fotoattēls vai ekrānuzņēmums nav labākais risinājums informācijas glabāšanai. Ja tālrunis tiks pazaudēts kopā ar fotoalbumā esošajiem kodiem, tie var nonākt krāpnieku rīcībā.
Eksperte atgādina, ka viedtālruņu lietotājiem ir pieejamas īpašas lietotnes paroļu un kodu glabāšanai, kas var būt piemērots un ērts risinājums, tomēr arī pirms tam ir vērts noskaidrot, kas ir to izstrādātājs, cik lietotāju to ir lejupielādējuši un kādas ir atsauksmes.