Zinātnieki fiksē rekordaugstu temperatūru Atlantijas okeānā (3)

Saskaņā ar provizoriskiem mērījumiem, jūras virsmas temperatūra Ziemeļatlantijas okeāna ziemeļu daļā šonedēļ sasniedza līdz šim augstāko temperatūru – plus 24,9 grādus. Šī vērtība tika izmērīta vairākas nedēļas pirms parastās gada maksimālās temperatūras, tā, atsaucoties uz provizoriskiem datiem, paziņojusi ASV Okeanogrāfijas un meteoroloģijas pārvalde (NOAA).

„Pamatojoties uz mūsu analīzi, vidējā jūras virsmas temperatūra Ziemeļatlantijas okeāna ziemeļu daļā ir 24,9 grādi pēc Celsija,” teica NOAA zinātnieks Sungangs Jins. Saskaņā ar ziņojumu, šī vērtība tika fiksēta trešdien. Provizorisko rezultātu apstiprinājums gaidāms pēc divām nedēļām.

Aģentūra norāda, ka parasti Ziemeļatlantijas okeāna augstākā temperatūra ir septembra sākumā. Iepriekšējais rekords tika izmērīts 2022. gada septembrī - 24,89 grādi pēc Celsija, paskaidroja Jins.

Ūdens virsmas temperatūra „turpinās paaugstināties arī augustā”, viņš teica. Ir ļoti iespējams, ka rekords atkal tiks pārspēts.

Jaunais maksimums - 24,9 grādi pēc Celsija - ir „par vairāk nekā vienu grādu augstāks nekā 30 gadu klimatoloģiskā norma, kas aprēķināta no 1982. līdz 2011. gadam”, piebilda eksperts.

Saskaņā ar Spānijas Jūras zinātņu institūta pētnieku datiem, Vidusjūrā šonedēļ sasniegta augstākā ūdens temperatūru kopš tās reģistrēšanas sākuma.

Pirmdien ūdens virspusē tika izmērīta rekordliela temperatūra - 28,7 grādi pēc Celsija.

Jūlijs, iespējams, ir siltākais mēnesis kopš mērījumu veikšanas

„Šī situācija ir ekstrēma: jūras karstuma viļņus esam piedzīvojuši arī agrāk, bet pašreizējie ir ļoti ilgstoši un izplatās plašā teritorijā,” sacīja Karīna fon Šukmane (Karina von Schuckmann) no „Mercator Ocean International” pētniecības centra.

Kopumā šā gada jūlijs ir ekstrēms un dažādu rekordu pārpilns. Ceturtdien zinātnieki bija paziņojuši, ka 2023. gada jūlijs, visticamāk, būs karstākais mēnesis kopš novērojumu sākuma. Šā mēneša pirmajās trīs nedēļās pasaules vidējā temperatūra jau bija ievērojami augstāka nekā iepriekšējos gados, ņemot vērā karstuma viļņus daudzos reģionos.

Pēc zinātnieku domām, globālo klimata pārmaiņu dēļ laikapstākļu ekstremālās parādības, piemēram, karstuma viļņi, kļūst arvien intensīvāki un biežāki. Kopš industriālā laikmeta sākuma Zeme jau ir sasilusi par aptuveni 1,2 grādiem. Parīzes klimata nolīgumā paredzēts ierobežot sasilšanu krietni zem diviem grādiem, bet vēlams, lai tā nepārsniegtu 1,5 grādus. Tomēr pašreizējā situācija liecina, ka Zemes sasilšana ir bīstama, sasniedzot aptuveni četrus grādus.