Bumba ar laika degli: Pasaules komerciālā nekustamā īpašuma tirgus liela globāla satricinājuma gaidās (1)

Pieaugošās procentu likmes, strauja inflācija un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir galvenie faktori, kas rada bažas nekustamo īpašumu attīstītājiem un to kreditoriem. Cikliskās norises ekonomikā nereti rada lielus zaudējumus. Tas savukārt bankām rada lielas bažas, vai investori spēs tikt galā ar kredītiem un vai īpašumu vērtība nenokritīsies tiktāl, ka to vērtība būs mazāka nekā kredīta summa. Ja investori nespēs tikt galā ar kredītiem, tad tas ir ļoti slikts signāls.

Analītiķi, zinātnieki un investori, kuri pauduši savu viedokli aģentūrai “Reuters”, atklājuši, ka šoreiz situācija veidojas citādāk, nekā iepriekš. Attālinātais darbs ir kļuvis par ierastu parādību, bet cilvēki ir pieraduši iepirkties internetā. Tādējādi tādās lielpilsētās kā Londonā, Losandželosā un Ņujorkā ir daudz nevienam nevajadzīgu ēku.

Tādēļ ir bažas, ka debesskrāpju un lielu tirdzniecības centru ēku cenas atjaunosies lēnāk nekā prognozēts. Ja īrnieki neatradīsies, bankām un investoriem draud zaudējumi, kas ievērojami pārsniegtu zaudējumus normālos apstākļos.

Šeit jārunā par sešiem triljoniem dolāru vērtiem kredītiem komerciālajā nekustamajā īpašumā, jūnijā paziņoja aģentūra “Moody’s Investors Service”. Lielākā daļa no šīs summas ir jādzēš laikā no šī līdz 2026. gadam. ASV banku pusgada atskaites liecina, ka šogad ievērojami pieauguši zaudējumi no komercīpašumiem, un izteikts brīdinājums, ka nopietnākās problēmas vēl tikai priekšā.

Pēc amerikāņu investīciju kompānijas “DoubleLine” prezidenta Džefrija Šermana vārdiem, ASV bankas uztraucas par likviditāti, jo pēc pāris gadiem beidzas sešus triljonus dolāru vērto kredītu atmaksas termiņš.

“Bēgšana no bankām var notikt kuru katru brīdi.

Kamēr ASV Centrālā banka atbalsta augstas procentu likmes, tas rada bumbu ar laika degli, jo klienti nevēlēsies turēt naudu bankā, bet novirzīt to uz mazāk riskantiem fondiem vai valsts obligācijām,” skaidroja Šermans.

ASV Centrālā banka ļāvusi lielākajām bankām izstrādāt rīcības plānu gadījumam, ja īstenosies ekstrēmākais scenārijs, tas ir, komerciālā nekustamā īpašuma vērtība nokritīsies par 40%.

Pašlaik vidējā komercīpašuma vērtība Lielbritānijā jau ir kritusies par aptuveni 20% no augstākās iepriekš sasniegtās vērtības. Pagaidām tas nav radījis problēmas kreditēšanā.

Kā paziņoja “Bank Syz” investīciju direktors Šarls Anrī Mončo, nedrīkst nenovērtēt straujo procentu likmju kāpumu. Viņš šo situāciju salīdzināja ar makšķerēšanu.

“Vispirms uzķeras mazās zivis. Lielāki eksemplāri, kā vaļi, tiek noķerti pēdējie. Vai “Credit Suisse” bija valis? Un kā ar “Silicon Valley Bank”? Mēs par to uzzināsim vēlāk.

Iespējams, ka galvenais valis ir biznesa nekustamais īpašums,” spriež Mončo.

Zaļais pagrieziens pielej eļļu ugunij

Banka HSBC ir to uzņēmumu vidū, kas cenšas samazināt savu oglekļa nospiedumu. Tieši tādēļ banka samazina biroju skaitu, galvenokārt atsakoties no energoneefektīvām ēkām. Pēc konsultāciju aģentūras “JLL” datiem, līdz 2050. gadam ir ļoti svarīgi panākt vairāk nekā miljarda kvadrātmetru “apzaļumošanu”. Lai sasniegtu oglekļa nulles izmešu līmeni, katru gadu videi draudzīgāki jāpadara vismaz 3-3,5% komerciālo platību.

Austrālijas lielākais pensiju fonds “AustralianSuper” maijā paziņoja, ka vairs neinvestēs nereģistrētos biroju vai tirdzniecības īpašumos to zemo ienesīguma dēļ.

Tajā pašā laikā komerciālā nekustamā īpašuma kompānijas saskaras ar situāciju, kad akciju pircēji iegādājas akcijas īstermiņā, cerot nopelnīt uz to vērtības kritumu. Pēc kompānijas “Hazeltree” datiem, 15 mēnešu laikā novērots būtisks komerciālo nekustamo īpašumu attīstītāju akciju kritums par 30% Eiropā un Tuvajos Austrumos.

“Investoriem nāksies samierināties ar zemāku ienesīgumu,” norādījusi kompānija “Capital Economics” piebilstot, ka pēc vecajiem parametriem komerciālais īpašums ir ievērojami pārvērtēts.