Zemkopības ministrs: Ukrainas graudu eksports caur Latvijas ostām ir iespējams (1)

Viņš norādīja, ka Ukrainas graudu eksports uz trešajām valstīm caur Baltijas koridoru nav vienkāršs uzdevums un tam ir virkne loģistikas izaicinājumu, kā graudus uz Latviju varētu nogādāt. Zemkopības ministrs atzīmēja, ka pirms šodienas tikšanās ar Valsts prezidentu viņam bijusi tikšanās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā.

"Tiek strādāts jau pie praktiskiem risinājumiem, un tas nav nekas pilnībā nepiespējami. Mūsu ostu jaudas to ļauj. Sarežģījumus rada atšķirīgie vilcienu sliežu platumi. Tas ir jautājums, kas būs jārisina arī vidējā termiņā," sacīja Šmits.

Viņš norādīja, ka miera laikos Ukrainas graudu eksportam piemērotākā vieta ir Melnā jūra, taču Krievijas agresijas dēļ šis koridors ir pārrauts. Tāpat jāņem vērā, ka jūra arvien vairāk tiek mīnēta. Zemkopības ministrs uzsvēra, ka graudi no Ukrainas uz pasauli nokļūs - ja nevar izmantot Melno jūru, tad cita ceļa kā caur Eiropu nemaz nav.

"Ja runājam par tehniskajiem risinājumiem, tad uzņēmēji domā, ka varētu nepārcelt vilcienu no vienām uz otrām sliedēm, bet gan kā kravu ātri pārcelt no viena vilciena uz otru. Protams, ir jārēķina ar kalkulatoru. Skaidrs, ka tas ir sarežģīti un dārgi, bet, ja nav citu risinājumu, tad arī koridors caur Baltijas valstīm ir risinājums," pauda ministrs.

Tāpat tikšanās ar Valsts prezidentu laikā pārrunāts šis gads lauksaimniecībā kopumā, tai skaitā pieskaroties piena krīzei, salnām, sausumam un mitrumam, kas radījis izaicinājumus. Puses pārrunājušas arī to, kā jēgpilnāk novirzīt valsts subsīdiju portfeli lauksaimniecībai. Viens no risinājumiem varētu būt skolu ēdināšanas programmas idejas īstenošana. Tas paredz, ka Latvija pārņemtu Somijas modeli, kad visās Latvijas skolās, no 1. līdz 12.klasei, ir vienota ēdināšanas sistēma.

"Ieceres īstenošana nozīmētu, ka valsts subsīdijas būtu mērķētas, lai lauksaimnieku produkti nokļūst pie patērētāja, radot jaunu tirgu," sacīja zemkopības ministrs.

Valsts prezidents ar ministru pārrunājuši pārtikas cenu kāpumu un dažādas Šmita iniciatīvas, kā varētu šo jautājumu risināt. Izsakoties Rinkēviča vārdiem, zemkopības ministrs atzīmēja, ka jebkura iniciatīva, kas palīdz radīt konkurenci un pazemināt cenas, ir atzīstama par labu.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, kopš Krievijas izstāšanās no Melnās jūras graudu iniciatīvas un mērķtiecīgas Ukrainas ostu infrastruktūras iznīcināšanas, Ukraina visos līmeņos aktualizē jautājumu par alternatīviem graudu eksporta maršrutiem, tai skaitā caur Baltijas valstu ostām.

Rinkēvičs pauda viedokli, ka Latvijas ostām ir ievērojama kapacitāte Ukrainas graudu tranzīta nodrošināšanai un Latvijai ir interese atbalstīt Ukrainu alternatīvu graudu eksporta maršrutu izveidē.

"Latvijas ostas ir spējīgas apstrādāt ievērojamus Ukrainas lauksaimniecības produkcijas apjomus," akcentēja valsts pirmā persona.

Amatpersonas pārrunāja arī nepieciešamību mazināt administratīvās barjeras un veterināro un fitosanitāro kontroļu efektivizēšanu vai pārcelšanu uz ostām.