/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļus pāršalca fotogrāfijas un video, kuros Nigēras iedzīvotāji pēc sekmīga militārā apvērsuma ielās sajūsmā vicina ne tikai savas valsts, bet arī Krievijas karogus un slavina tās valdību. Ņemot vērā, ka Krievijai ar Nigēru ir ierobežotas attiecības, šīs ainas aicināja cilvēkus domāt, ka Āfrikas valstīs pret Putina režīmu valda salīdzinoši lielas simpātijas.
Tomēr dienu pēc Nigēras apvērsuma, pagājušās nedēļas otrajā pusē, Sanktpēterburgā norisinājās arī Krievijas-Āfrikas samits, kas liecināja arī par problēmām Krievijas ambīcijās iekarot Āfrikas politiķu sirdis un prātus. Salīdzinoši ar pirmo Krievijas-Āfrikas samitu 2019. gadā Sočos, kur piedalījās 43 valstu vadītāji, redzams būtisks kritums – Sanktpēterburgā uz samitu ieradās vien 17 Āfrikas valstu līderi.
No vienas puses, tas noteikti ir arī rietumvalstu spiediena rezultāts, jo tās valstis, kurām ir ciešākas attiecības ar rietumvasltīm, nevēlas riskēt izskatīties kā agresorvalsts atbalstītāji. Tomēr, kaut gan samita mērķis viennozīmīgi bija parādīt pasaulei un nostiprināt labās attiecības ar Āfrikas valstīm, tā vietā Vladimiram Putinam nācās noklausīties arī kritiku un to mīkstināt ar dažādiem vispārīgiem sadarbības solījumiem.