Krievijas polārpētniekiem izdevies izaudzēt arbūzus augiem visai neparastā vietā – Antarktīdā.
Krievi aukstākajā vietā uz planētas izaudzējuši arbūzus (5)
Šis zemkopības sasniegums ir daļa no eksperimenta, kas veikts Vostokas polārstacijā Antarktīdā. Šī teritorija tiek uzskatīta par aukstāko vietu uz Zemes, kur gaisa temperatūra reiz pazeminājās līdz mīnus 89,2 grādiem pēc Celsija skalas, raksta “Live Science”.
Arbūzi ir cēlušies pirms vairāk nekā 4300 gadiem mūsdienu Sudānas teritorijā. Tie nereti parādās reģiona senajā mākslā, to skaitā Ēģiptes kapenēs Sakarā. Tas nozīmē, ka šī brangā oga ir evolucionējusi tālu no Antarktīdas saltās vides.
Lai Vostokas siltumnīcas padarītu arbūziem piemērotas, zinātnieki izveidoja oāzi, kurā bija iespējams radīt tādu gaisa temperatūru un mitrumu, kas sulīgajām ogām būtu labvēlīgs. Pētnieki izvēlējās divus arbūzu veidus – ne tikai gardus, bet arī tādus, kas spēj vislabāk pielāgoties zemajam gaisa spiedienam un skābekļa līmenim siltumnīcā. Arbūzu sēklas tika iedēstītas plānā augsnes un mēslojuma koncentrātā un pakļautas īpašai gaismai, kas atdarināja saules gaismu. Ņemot vērā, ka siltumnīcā nebija kukaiņu, kas apputeksnētu augus, zinātniekiem tas bija jādara pašiem.
Precīzi 103 dienas pēc sēklu iedēstīšanas zinātniekus sveica astoņi nogatavojušies, saldi un kilogramu smagi arbūzi. Eksperiments izrādījās veiksmīgs, pierādot, ka šos dienvidu augļus var audzēt arī skarbajos Antarktīdas apstākļos. Turklāt eksperimenta rezultātā polārpētnieki tika pie gardas uzkodas.
Šī nav pirmā reize, kad Vostokas polārstacijā izaudzēti klimatam netipiski augi. Piemēram, 2020. gadā tur zinātniekiem izdevās izaudzēt dilles, baziliku, pētersīļus, rukolu un kāpostus.
Nākotnē polārpētnieku ēdienkarti plānots papildināt ar virkni ogu, to skaitā mellenēm, upenēm un zemenēm.