Vai kājas ir svarīgākas par rokām?

“Dzīvnieki mīt dažādā vidē un ekoloģiski veic atšķirīgas lietas. Tas, ko mēs varam darīt, ir skatīties uz laika gaitā dabā esošajiem modeļiem un analizēt, kā kājas un rokas ir evolucionējušas. Tādā veidā mēs varētu gūt priekšstatu par kāju un roku nozīmību,” izdevumam “Live Science” stāstīja evolucionārās biomehānikas profesors Džons Hačinsons.

Sāksim ar cilvēku (Homo sapiens), kas ir divkājains radījums, kas nozīmē to, ka mums, lai staigātu, nepieciešamas tikai divas, nevis četras kājas. Rezultātā cilvēkam būtu grūtāk izdzīvot bez kājām, nevis bez rokām, īpaši, ja nebūtu pieejamas protēzes vai ratiņkrēsli.

“Es teiktu, ka cilvēks ir piemērs kāju svarīgumam – tās ir lielas, garas un stipras. Tāpēc es mūs ievietoju kāju kategorijā,” piebilda evolūcijas eksperts Metjū Ravosa.

Tiesa, cilvēki, kuriem ir amputētas rokas vai kājas, ir pierādījuši, ka ir iespējams dzīvot arī bez kāda no šiem locekļiem.

Spilgtākais dzīvnieks vēsturē, kuram kājas bija ļoti svarīgas, ir karaliskais tiranozaurs, kura roķeles, salīdzinot ar pārējo ķermeni, bija smieklīgi mazas. Proti, 13,7 metrus garajam dinozauram ķetnas bija tikai 0,9 metrus garas. Salīdzinoši tas būtu, ja 1,80 metru garš cilvēks būtu apveltīts ar 12,7 centimetrus garām rokām.

“Senākajiem tiranozauriem bija garas ķetnas kā lielākajai daļai gaļu ēdošo dinozauru, kas bija apveltīti ar lieliem nagiem, trīs pirkstiem utt. Tomēr laika gaitā redzams, ka karaliskā tiranozaura priekšējie locekļi samazinās,” teica Hačinsons.

Iespējams, ka mazāki priekšējie locekļi ļāva tiranozauriem labāk saplosīt upuri.

Putnu gadījumā “rokas” jeb spārni ir ievērojami svarīgāki par kājām. Principā spārni ir lidošanai pielāgojušās rokas. Tie bieži ir lielāki par pārējo putna ķermeni. Piemēram, klejotājalbatrosa spārnu plētums ir 3,35 metri, kamēr tā ķermenis no knābja līdz astei ir vien 1,3 metri. Iemesls, kāpēc bieži nenākas redzēt putnus ar lauztiem vai citādi traumētiem spārniem, ir tāds, ka, zaudējuši spēju lidot, tie ātri iet bojā.

Izņēmums ir nelidojošie putni, kuri priekšējos locekļus izmanto mazāk vai citiem mērķiem. Pingvīni, piemēram, savus spārneļus izmanto, lai peldētu.

Daži dzīvnieki uz savām rokām vai kājām vispār nepaļaujas, jo tiem to vienkārši nav. Čūskas, tārpi, zuši – tie visi lieliski iztiek bez šiem locekļiem. Lūk, tāpēc atbilde uz augstākminēto jautājumu ir ļoti relatīva.