Prognozes par gaidāmo ražu šogad nav iepriecinošas

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis skaidro, ka vieglākās augsnēs ziemas kvieši, rudzi un tritikāle ir priekšlaikus nogatavojušies jeb nokaltuši - graudi ir sīki un paredzams, ka raža šādos laukos būs zema.

Vienlaikus viņš piebilda, ka rudziem graudu attīstību vārpā ietekmēja arī tripša bojājumi. Savukārt labs graudu rupjums ir laukos, kuri labāk pārcieta sausumu un kur laikus tika sagaidīts nepieciešamie nokrišņi.

Balodis norāda, ka pieejamais mitrums nodrošināja rapsim labu sēklu rupjumu, tomēr kopumā tas ir mazāka auguma un ar mazāku biomasu. Arī raža būs mazāka.

Savukārt LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere uzsver, ka mainīgo laika apstākļu dēļ Kurzemē krasi atšķirīgas situācijas ir pat viena pagasta robežās. "Ir saimniecības, kurās vasaras sākumā piedzīvotā sausuma dēļ raža gaidāma pat uz pusi mazāka nekā aizvadītajā gadā. Nereti var sastapt laukus, kur varēs novākt vien sēklas tiesu," viņa norāda.

Tāpat Mellere atzīmē, ka pavasara sala dēļ vairākos ziemas miežu laukos nav attīstījušies graudi un vārpas ir tukšas, savukārt patreizējās lietavas var ietekmēt iegūstamo graudu kvalitāti.

Vienlaikus LLKC piebilst, ka kopumā pirmie iekultie ziemas kvieši Kurzemē uzrāda nedaudz optimistiskākas ražas, nekā saimniekiem vizuāli šķiet, un ir cerība, ka vēlākās šķirnes labāk koptos laukos dos labākas ražas. Ražu gan varētu nākties vākt paaugstināta mitruma apstākļos, kas nozīmētu lielus izdevumus kaltēšanai.

Tikmēr Vidzemē lēnām sākusies pļauja, ko drīz varētu apturēt lietus, piebilst LLKC pārstāvji.

LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante Brigita Skujiņa atzīmē, ka atsevišķi zemnieki ir appļāvuši ziemas miežus, bet tādu ir salīdzinoši maz. Arī lopu īpašnieki saskaras ar grūtībām, jo laukos, kur sēta lopbarība "stāvoklis ir katastrofāls", piemēram, āboliņš ir izkaltis.

Skujiņa norāda, ka ir sagatavoti vien 30% no kopējā vajadzīgā lopbarības apmēra, kā arī daļa auzu sējumu būs lopbarībai, bet to kvalitāte vēl būs atkarīga no tuvākajiem laika apstākļiem.

Tikmēr LLKC Preiļu konsultāciju biroja augkopības konsultants Arvis Spuriņš informē, ka Latgalē, kur pēc pārziemošanas visvairāk bija cietuši ziemas kvieši, bet mazāk - ziemas rudzi, pašreizējā situācija liecina, ka bioloģiskajās saimniecībās raža svārstīsies no viena līdz divām tonnām uz hektāru. Smilšainākās augsnēs raža būs zemāka.

Konvencionālajās saimniecībās atkarībā no mēslojuma raža gaidāma no trim līdz sešām tonnām uz hektāru, piebilst LLKC, norādot, ka vietās, kur pamatmēslojums likts nedaudz un papildmēslojumā dots tikai slāpeklis, raža paredzama zemāka.

Savukārt vasarāju sējumos Latgalē situācija ir vēl sliktāka - agrāki vasarāju sējumi atkarībā no saņemtā mitruma daudzuma ir ļoti dažādi un raža prognozējama no vienas tonnas līdz trim tonnām uz hektāru, uzsver LLKC pārstāvji.

Jūlija beigās apkopotās ražas prognozes liecina, ka vidēji Latvijā no viena hektāra būs nokuļamas 4,26 tonnas ziemas kviešu, 3,52 tonnas rudzu, 3,46 tonnas tritikāles, 2,34 tonnas ziemas rapšu un 3,78 tonnas ziemas miežu.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir, apzinoties atbildību par lauku vidi, veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.