Incidentos ar robežšķērsotājiem nodarīti miesas bojājumi robežsargiem (4)

Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

Pēdējās nedēļas laikā notikuši divi uzbrukumi robežsargiem, kuri tobrīd pildīja dienesta pienākumus, informē Valsts robežsardze.

29.jūlijā Grebņevas robežkontroles punktā kāds Moldovas pilsonis "nezināmu iemeslu dēļ" mēģinājis sabojāt cilvēku plūsmu sadalošo žogu un pēc tam ar kāju izsitis muitas dienesta automašīnai vējstiklu.

Agresīvo robežšķērsotāju mēģinājis savaldīt robežsargs, un vīrietis uzbrucis arī viņam, nodarot miesas bojājumus. Tad Moldovas pilsonis pārlecis pāri žogam, meties bēgt, taču notverts.

Otrs uzbrukums noticis 1.augustā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", kur kāda Kongo pilsone, protestējot pret viņas turpmāku turēšanu centrā, izdemolējusi viņai ierādīto istabu.

Lai pārtrauktu sievietes agresīvo uzvedību, robežsargi viņu mēģinājuši ievietot speciāli aprīkotā telpā, taču sieviete nav pakļāvusies robežsargu prasībām, tostarp vienam robežsargam nodarījusi miesas bojājumus.

Par uzbrukumu robežsargam pret abiem likumpārkāpējiem sākti kriminālprocesi. Abiem robežsargiem nodarītie miesas bojājumi nav bīstami dzīvībai.

Trešdien novērsti 15 mēģinājumi nelikumīgi robežu

Trešdien robežsardze novērsusi 15 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, informēja Valsts robežsardze.

Šogad kopumā no nelikumīgas Latvijas- Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 5263 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 263 cilvēki.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu